Vēja parku ieceres sastop pretestību arī Kabilē

Pēc uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” datiem lielākā daļa Latvijā saražotās “zaļās” enerģijas iegūta hidroelektrostacijās (HES) un saules elektrostacijās, bet tikai 5% — vēja elektrostacijās (VES), lai gan vējš Latvijā ir faktiski visu gadu. Ieceru izveidot vēja parkus gan netrūkst, bet iedzīvotājiem pret tiem ir vislielākie iebildumi. Vakar sākotnējā sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika par vēja parka “Kabile” iespējamo izveidi.

Pēc daudzu gadu vēja parku būvniecības pārtraukuma pašlaik noslēgumam tuvojas vēja parka “Laflora Energy” būvniecība Jelgavas novadā un turpinās vēja parka “Pienava Wind” būvniecība Tukuma novadā. Tikmēr sabiedriskās apspriešanas par vēja parku būvniecību kādā no Latvijas novadiem notiek teju ik nedēļu, un lielākoties to organizatoriem nākas uzklausīt iedzīvotāju neapmierinātību.

SIA “Estonian, Latvian, Lithuanian Environment” vadošais konsultants Oskars Beikulis: “Es neesmu bijis pa visiem šiem gadiem nevienā vietā, kur iedzīvotāji gribētu vēja parku, un droši vien, ka to pašu mēs varētu attiecināt arī gandrīz uz jebkuru citu saimniecisko darbību. Vai tie būtu karjeri, cūku fermas un pat autoceļi un dzelzceļa līnijas.”

Vakar sākotnējā sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika par vēja parka “Kabile” iespējamo izveidi Kuldīgas novada Kabilē, kur 772,3 hektāru plašā teritorijā iecerēts izvietot 13 jaunākās paaudzējās vēja elektrostacijas ar jaudu 8 MW. To atrašanās vietas plānotas meža un lauksaimniecības zemju teritorijā 1,6 kilometrus no Kabiles, 12 km no Šķēdes un 22 kilometrus no novada centra Kuldīgas.

Kā uzsver SIA “EWE Neue Energien” projektu vadītājs Kalvis Lauskis, vēja parku izveides gadījumā neesot plānots pārdot, bet jau šobrīd zināms, ka 13 vēja turbīnas uzstādīt nevarēs: “Viens no šiem faktoriem, kas ierobežo, ir līnijas brīvās jaudas pieejamība. 13 VES, kas šobrīd tiek pētītas 8 MW izmērā, matemātiski ir 104 MW. 104 MW šobrīd nav kur pieslēgt. Ir iespēja pieslēgt 48 MW. Ja tuvākajos gados parādās kāds objekts, kam būtu nepieciešama liela jauda, piemēram, datu centrs, tad arī varētu būt vairāk.”

Vēja turbīnu skaitu ietekmes uz vidi novērtējums varētu ietekmēt arī teritorijā esošie dabas liegumi, dižkoks un kultūras mantojuma objekti, tomēr attīstītājs uzskata, ka potenciāls šai vietai ir labs.

Sabiedriskās apspriešanas sapulcē Kabilē iebildumu izskanēja mazāk nekā citviet, un kāds kungs vārdā Andris pat teicās atbalstām ieceri: “Es atbalstu. Kāpēc gan ne, un, ja es būšu “pret”, ko tas man dos, ja pārējie būs “par”.”

Tomēr netrūka arī iebildumu — gan jau ierasto par vēja turbīnu radīto troksni, kas sabojās lauku klusumu, gan neticības tam, ka likumā noteiktā summa vietējās kopienas attīstībai nonāks līdz Kabilei un nepaliks novada centrā.

Kabiles pagasta iedzīvotājs Tālivaldis Bergmanis piekrīt, ka neatkarība elektroenerģijas ražošanā ir vajadzīga, un neesot arī pret “zaļo” enerģiju, tomēr, viņaprāt, jāiet citā virzienā: “Es nedomāju, ka šie lielie monstri, kas tagad te tiks būvēti, kaut ko sevišķi izmainīs tajā visā elektroenerģijas bilancē. Mums ir pilnīgi pietiekami — trīs HES, kuras kopā saražo kaut kur 1500 MW, un vēl divas TEC (termoelektrocentrāles), kuras var ziemā izmantot, kad ir kur siltumu likt. Es domāju, ka mums drīzāk vajadzētu spiest uz to, lai privātie attīsta vairāk mazos saules paneļus vai ko citu, bet tieši komplektā ar akumulatoriem, lai enerģiju varētu uzkrāt.”

Kā norāda jomas speciālisti, vējainu dienu gadā mums ir daudz vairāk nekā saulainu, turklāt Eiropas Savienībā ir spēkā jauna datu centru ilgtspējas vērtēšanas sistēma, kur “zaļajai” enerģijai būšot būtiska loma.

Skaidro SIA “EWE Neue Energien” izpilddirektors Artūrs Toms Plešs: “Skaidrs, ka datu centriem ir nepieciešama lēta, ne tikai “zaļa” enerģija, tādēļ šis var būt labs veids Latvijā nozīmīgi kāpināt investīciju apjomu, piesaistot jaunu datu centru attīstību kopsummā un kontekstā arī ar vēja parku, saules parku un citu veidu “zaļo” enerģiju.”

Pēc “Eurostat” datiem Latvija patlaban ierindojas starp piecām ES valstīm ar vissmagāko izmaksu slogu par kilovatstundu un visaugstāko vidējo elektrības cenu Baltijā.