Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti atgādina – leptospiroze ir nopietna zoonoze (slimība ar kuru slimo dzīvnieki un cilvēki), kas cilvēkiem visbiežāk tiek pārnesta, nonākot saskarē ar vidi, kas piesārņota ar grauzēju urīnu. Bīstamās baktērijas – leptospiras – ilgstoši saglabājas mitrās vietās, piemēram, stāvošos ūdeņos, augsnē vai mitros pagrabos, un cilvēka organismā nonāk caur bojātu ādu, kā arī acu, deguna un mutes gļotādām.
Svarīgi ir profilakses pasākumu – roku un produktu mazgāšana
SPKC uzsver, ka rūpīga roku mazgāšana pēc darba dārzā, saskares ar dzīvniekiem vai potenciāli piesārņotu vidi ir viens no efektīvākajiem aizsardzības veidiem. Leptospiras var iekļūt organismā arī tad, ja redzamu netīrumu nav, tāpēc ar nemazgātām rokām nevajadzētu aiztikt seju.
Tāpat iedzīvotāji aicināti vienmēr mazgāt augļus un dārzeņus – gan pirms ēšanas, gan pirms gatavošanas. Ražas laikā augļi un dārzeņi var tikt piesārņoti ar grauzēju vai citu dzīvnieku izdalījumiem, tāpēc svarīgi tos skalot tekošā ūdenī un nepieciešamības gadījumā termiski apstrādāt.
Grauzēju klātbūtne mājās palielina risku
Ja mājoklī konstatēta grauzēju klātbūtne, SPKC iesaka nekavējoties veikt deratizāciju un uzturēt pastiprinātu higiēnu. Strādājot dārzā vai pagraba telpās, vēlams izmantot ūdensnecaurlaidīgus aizsargcimdus, jo inficēšanās iespējama arī caur sīkām ādas plaisām.
Arī veikalā vai tirgū ieteicams ņemt produktus, izmantojot cimdus vai uzvelkot rokā maisiņu. Ieteicams regulāri pārbaudīt un aiztaisīt spraugas un caurumus, pa kuriem grauzēji var iekļūt telpās, kā arī turēt pagrabus un virtuves tīras, lai samazinātu grauzējus piesaistošās smakas un barības avotus.
Slimība var noritēt smagi
Leptospirozes inkubācijas periods ir no 2 līdz 30 dienām, bet no inficēšanās līdz pirmo simptomu parādīšanās parasti paiet 7–10 dienas Slimības klīniskā izpausme var būt no vieglas līdz smagai, un dažos gadījumos infekcija izraisa dzīvībai bīstamas komplikācijas (piem., miokardītu, meningītu, nieru mazspēju). Slimība var sākties ar paaugstinātu temperatūru, nespēku, galvassāpēm un muskuļu sāpēm, kam var pievienoties arī citi simptomi: drebuļi, konjunktīvas piesarkums, izsitumi, asinsizplūdumi ādā un gļotādās, dzelte, miokardīts.
Ja pēc saskares ar dzīvniekiem vai potenciāli piesārņotu vidi parādās minētie simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta un jāinformē par riska faktoriem. Laikus uzsākta ārstēšana palīdz novērst komplikācijas.
Šogad – ievērojams saslimstības pieaugums
Līdz 10. novembrim Latvijā reģistrēti 42 leptospirozes gadījumi, no kuriem trīs bijuši letāli. Iepriekšējos gados reģistrēti vien vidēji četri gadījumi gadā. Saslimstības pieaugums visbiežāk novērojams no augusta līdz rudenim, kad notiek ražas vākšana un grauzēju migrācija saimniecības telpās.
Gadījumi fiksēti Rīgā, kā arī vairākos novados – Cēsu, Ogres, Salaspils, Ropažu, Jelgavas, Bauskas, Siguldas, Augšdaugavas, Kuldīgas, Valmieras un Alūksnes. Lielākā daļa pacientu ārstējas stacionāros.