Pieraksts pie ārsta nav tikai viens klikšķis datorā. Ja cilvēks uz vizīti piesakās vairākās vietās, bet to neatceļ, kāds cits šo palīdzību nesaņem. Latvijā garās rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem veidojušās jau gadiem, galvenokārt, nepietiekama finansējuma dēļ. Tomēr rindas ne vienmēr veido naudas trūkums, reizēm tās mākslīgi pagarina arī paši cilvēki.
Vidzemē pašlaik garākās rindas ir, lai veiktu datortomogrāfiju, šeit jāgaida pat gads. Vairāki mēneši būs jāgaida arī, lai saņemtu endokrinologa, kardiologa un otolaringologa konsultāciju. Vidzemes slimnīcas Ambulatorās daļas vadītāja Kristīne Tiltiņa stāsta, ka ne vienmēr problēma ir kādu speciālistu trūkums.
“Lielākā daļa ārstu uzraksta nosūtījumu un pasaka – ej, meklē! Un tas tad arī ir tas, ko šie pacienti dara. Protams, ka tad, kad mēs pasakām, ka šīs visas vietas ir jau līdz gada beigām aizpildītas, ar to tas arī beidzās. Protams, mūsu reģistratoriem ir ļoti grūts darbs. Mēs arī sūtam pacientu pieredzes aptaujas pēc ambulatorām vizītēm un arī tur izkristalizējās, ka gandrīz 10% pacienti pierakstās vairākās vietās vienlaicīgi un šis cipars korelē ar to apjomu, kas ir pacienti, kuri neierodas uz vizītēm,” viņa skaidro.
Nacionālā veselajas dienesta Vidzemes reģiona nodaļas vadītāja Sigita Alhemoviča atzīst, valsts finansējuma trūkums un ierobežotās kvotas ir pamatā garajām rindām, kuras ilgstoši veidojušās veselības aprūpē. Tomēr rindas ietekmē arī speciālistu trūkums, kā arī tas, ka viens pacients pierakstās divās vai trīs vietās vienlaikus.
“Mēs esam secinājuši, ka tie aptuveni ir 15-20%, un ne vienmēr šis pacients arī paziņo, ka viņš jau citā ārstniecības iestādē šo pakalpojumu ir saņēmis, un diemžēl viņam šis pakalpojums vairs nebūs nepieciešams,” skaidro Alhemoviča.
Garās rindas ietekmē arī ģimenes ārstu darbu. Pēc Limbažu novada Skultē prakstizējošā mediķa Reiņa Siliņa pieredzes, lielākās problēmas Vidzemes reģionā pašlaik esot veikt dažādus sirds un asinsvadu izmeklējumus, apmeklēt kardiologu, veikt kuņģa zarnu trakta izmeklējumus.
“Man māsas pusi no sava darba laika nodarbojas, varbūt nevis ar profilaksi, ar kaut kādu “apzvanīšu” un “piezvanīšu”, bet viņas palīdz pacientiem piezvanīt uz poliklīniku un sarunāt ultrasonogrāfiju, sarunāt ar rentgenu, pieteikt pie kardiologa, pieteikt pie vēl kāda speciālista. Tādu sociālo funkciju ļoti lielu daļu veic. Kur būtu jāpalīdz varbūt bērniem, varbūt radiniekiem kādiem. Bet, nu, nav viņi arī laukos tik daudz, viņi ir vientuļie pensionāri, kuri, nu, kādi ir, tādi ir.”
Viens no risinājumiem, kuru tuvākajā nākotnē plāno ieviest valsts, lai rindas kaut nedaudz mazinātu ir digitālie nosūtījumi. Ar to pacients vienlaikus varēs pieteikties tikai vienā vietā. Plašāk skaidro Latvijas Digitālās veselības centra vadītājs Juris Gaiķis: “Līdz ar šo vienu elektronisko nosūtījumu varēs pieteikties pie konkrēta viena speciālisti vai konkrētā ārstniecības iestādē uz rindu. Protams, ka būs iespējams mainīt, atsakoties no vienas vietas, pārceļot šo nosūtījumu uz citu vietu. To varēs izdarīt arī ārsts jau rakstot nosūtījumu, iestāties rindā pacienta vietā, vai zvanot uz ārstniecības iestādi un nosaucot šo universālo numuru, tad attiecīgi tiks tā rinda veidota. Šobrīd pilnīga elektronisko nosūtījuma ieviešana ir paredzēta nākošā gada aprīlī. Šā gada nogalē, sākot no septembra, varētu būt jau testēšana, reāla testēšana jau izrakstot šos nosūtījumus un ka viss darbojās. Līdz tam aprīlim arī ārstniecības iestāžu integratori var pielāgot savas sistēmas darbam.”
Līdz digitālās pierakstu sistēmas ieviešanai vēl jāpaiet laikam. Pašlaik ārstniecības iestādes norāda – lai gan pakalpojumu pieejamību ietekmē arī finansējuma apjoms, rindu veidošanos nereti pastiprina tas, ka pacienti piesakās vairākās vietās vienlaikus un, saņemot pakalpojumu citur, neatceļ pārējos pierakstus. Tāpat vizītes bieži netiek atceltas arī gadījumos, kad pacients uz tām nevar ierasties.