Cīņa ar atkarībām nav vienkārša, bet ir uzveicama

Atkarību problēma mūsdienās skar gan jauniešus, gan pieaugušos, un, lai gan tendences mainās, savlaicīga palīdzības meklēšana joprojām ir izšķiroša atveseļošanās procesā. Nacionālā psihiskās veselības centra narkoloģe un psihiatre Inga Landsmane atzīst, ka runājot par atkarībām tieši jauniešu vidū, situācija Latvijā lielā mērā atspoguļo arī kopējās Eiropas tendences.

Populārāko vielu vidū joprojām dominē marihuāna un dažādi kanabinoīdi, taču pusaudži eksperimentē arī ar citiem halucinogēniem, kā arī psihostimulatoriem. Būtiski, ka šo vielu iegāde lielākoties notiek tiešsaistē, kas jauniešiem ir viegli pieejams kanāls. Lai gan ārēji pusaudža problēmas sākumā var nebūt pamanāmas, vecākiem vajadzētu kļūt modriem, ja pamanāmas būtiskas pārmaiņas – tiek traucēta ikdienas funkcionēšana, pasliktinās sekmes skolā, mainās draugu loks, kā arī parādās melošana un lietu slēpšana.  „Labā ziņa ir tāda, ka pagājušajā rudenī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā sācis darboties pilotprojekts, kurā var saņemt gan ambulatorus, gan stacionārus pakalpojumus tieši saistībā ar šiem narkoloģiskajiem jautājumiem.”

Pieaugušo vidū pieaug psihostimulatoru lietošana

Pieaugušo vidū satraucošs ir psihostimulatoru, tostarp kokaīna lietošanas pieaugums, līdzīga situācijas vērojama arī tuvējās kaimiņvalstīs. Joprojām aktuāla ir marihuānas lietošana, un nemainīgi – alkohols. Vienlaikus ārste atzīst, ka ir arī pozitūvas tendences. „Mūsdienās ir diezgan daudz jaunu cilvēku, kas arī paši saskata to, ka alkohola lietošana jau sāk kļūt pārmērīga un traucē veikt darba pienākumus, rada psiholoģiskas problēmas ar ģimenes locekļiem. Mani priecē, ka šie cilvēki paši meklē palīdzību, sāk to risināt agrīni, līdz ar to arī atveseļošanās process ir sekmīgāks,” stāsta I. Landsmane.

Individuāla pieeja un ārstēšanas metodes

Terapeitiskās metodes atkarību ārstēšanai ir līdzīgas visām vecuma grupām, taču tās tiek pielāgotas individuāli. Primāri notiek narkologa vai atkarību psihiatra konsultācija, lai noteiktu problēmas līmeni – vai tā ir tikai kaitīgi pārmērīga lietošana, vai jau attīstījusies atkarība. Pēc tā tiek veidots individuāls ārstēšanās plāns. „Ir pieejami medikamenti, kurus varam izmantot dažādu atkarību ārstēšanai, lai mēs varētu receptoru, smadzeņu līmenī palīdzēt un mazināt vēlmi lietot, un nonākt līdz pārtraukšanai.” Tāpat ļoti liela nozīme ir psiholoģiskajam atbalstam un psihoterapeitiskajai ārstēšanai. „Šim nolūkam darbojas motivācijas programmas gan ar īsāku kursu līdz divām nedēļām, gan arī garākas programmas līdz 28 dienām.”

Multidisciplināra palīdzība un jaunu ieradumu veidošana

Pusaudžu ārstēšanas procesā tiek iesaistīta multidisciplināra komanda, kurā strādā ārsts, psihologs, sociālais darbinieks, individuālā gadījuma koordinators un medicīnas māsa, palīdzot apgūt dzīves prasmes, kuras vielu lietošanas dēļ nav pietiekami attīstītas. Savukārt pieaugušajiem galvenais uzdevums ir pārveidot vecos uzvedības modeļus un veidot jaunus, veselīgus ieradumus krīžu pārvarēšanai. Visefektīvākā pieeja ir šo metožu kombinācija, apvienojot gan medikamentozo, gan psihoterapeitisko atbalstu. „Šādi mēs vienlaikus strādājam gan bioķīmiskā līmenī, palīdzot ar medikamentiem, gan pacients pats ir iesaistīts procesā, strādā ar savu emocionālo sfēru, mācoties regulēt emocijas un to, kā tikt galā ar savām krīzes situācijām dzīvē, kurās iepriekš viņš izvēlējās kaut ko lietot,” atzīst narkoloģe.

Un pats galvenais, nekautrēties meklēt palīdzību jau pie pirmajām aizdomām par problēmu. Ja ir bažas vai bailes uzreiz vērsties pie narkologa, pirmais solis var būt vizīte pie psihologa vai ģimenes ārsta, kurš sniegs informāciju un norādīs tālāko ceļu uz specializētu palīdzību. Jo agrīnākā stadijā tiek uzsākts ārstēšanas process, jo veiksmīgāki būs rezultāti un mazāks risks saskarties ar recidīviem.