Kādai jābūt veselīgai darba videi birojā?

Ja strādājam darbu, kas veicams birojā un ikdienā daudz laika pavadām pie datora, svarīgi parūpēties, lai darba vide ir ērta un pareizi iekārtota. Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš uzsver, ka pirmkārt katrai darba vietai jābūt pietiekami plašai, lai tajā var ērti iekārtoties, lai ir pietiekami liels galds, uz kura visam ir vieta, lai var atstumt krēslu, pagriezties, piecelties.

“Tie mazie būcenīši, kur viens pie otra sēž rindiņā, protams, nav ne labi, ne pareizi. Tāpat, ja paskatāmies uz bērniem, tad varam pamanīt, ka viņi aug stipri garāki. Un tas nozīmē, ka arī birojā darbinieku garums var būt no 1,50 m līdz pat diviem metriem un varbūt pat vairāk. Tas nozīmē, ka mēbelēm jābūt regulējamām. Arī mājas birojos galdu augstumi mēdz būt neatbilstoši, un jauniem cilvēkiem, tiem, kuri ir gari, vairumā gadījumu galdi ir par zemu. Līdz ar to sēžam nepareizi, cieš mugura, kājas, viss aiziet ķēdītē tālāk.”

Tāpat speciālists norāda, ka jāpievērš uzmanība arī tam, kāds ir biroja krēsla augstums. Sēžot kājām ceļgalos jābūt saliektām 90 grādu leņķī, krēsla mala nedrīkst spiest, kā tas notiks, ja sēdēsim pārāk zemu. “Tad ir smagās, nogurušās kājas dienas beigās, varikozās vēnas un tamlīdzīgas nelaimes. Otra lieta – krēslā jāsēž ar visu muguru, rokas var turēt uz krēsla roku balsta vai uz galda, tas ir pēc paša izvēles, kā ērtāk. Svarīgi, lai ir atbalsts, un roka ir saliekta pareizā leņķī, jo pretējā gadījumā ir savilkta spranda, sāpoši pleci, galvassāpes,” atzīst I. Vanadziņš.

Svarīgi arī pareizi noregulēt datora monitoru. Acu augstumā jāatrodas nevis monitora vidus daļai, bet gan augšējai malai, lai skats būtu vērsts uz priekšu un nedaudz uz leju. Šo būtu jāatceras arī ilgstoši skatoties telefonā vai citā viedierīcē, kad ķermeņa poza ar noliekto galvu ir pavisam nepareiza. “Skaidrs, ka tā ir milzīga slodze sprandai. Fizioterapeitu galvenā auditorija nebūt nav ceļu strādnieki vai auto atslēdznieki. Viņu maizes auditorija ir biroju darbinieki vecumā ap 40 gadiem, kuriem sāp spranda vai mugura. Astoņas stundas pie datora, pāris stundas pasēžam telefonā, vakarā vēl televizors, varbūt vēl kāda ierīce. Skaidrs, ka muguras un sprandas cieš.”

Speciālists arī atgādina, ka bez izkustēšanās sēdēt vairāk nekā divas stundas noteikti nevajadzētu. Sēžot tiek nodarbināti daudzi muskuļi, kam jāļauj atpūsties, atjaunoties. “Pietiek nokāpt pa trepēm, parunāt ar kolēģiem, iziet riņķi pa biroju. Izstaipīties, pietupties, ja var. Vienkārši pamainīt pozu, lai asinis izkustās. Tās ir tādas ļoti vienkāršas lietas, bet cilvēki tās nezina un neievēro.” Tāpat jāatceras par acu veselību un to, ka arī acij ir muskuļi. Tieši tāpat kā jāizkustas pašam, tā arī acis ir jāatpūtina no ilgstošas, saspringtas skatīšanās ekrānā. “Ir ļoti daudz elementāru acu vingrinājumu, bet pats vienkāršākais – reizi pa reizei paskatīties pa logu tālumā. Tiks nodarbināti citi muskuļi, cits lēcas leņķis. Atceramies – arī acīm ir vajadzīgas kustības!”