Rūpes par ādas veselību – no pareizas kopšanas līdz ārstēšanai

Mainīgie rudens un ziemas laika apstākļi, arī apkures sezonas sākšanās var atstāt negatīvu iespaidu uz ādas veselību, tāpēc šajā laikā ādas kopšanai jāpievērš īpaša uzmanība.

Estētiskās medicīnas klīnikas “4. dimensija” dermatoloģe-rezidente Kristiāna Āboliņa atzīst, ka tieši sausais iekštelpu gaiss ietekmē ādas stāvokli. “Ja normāls mitruma līmenis telpās būtu 50 %, tad apkures sezonas laikā tas var nokristies līdz 30 %, un mūsu āda to ļoti izjūt. Ādas aizsargbarjera tiek traucēta un parādās jutīgums, sausums, arī no ierastajiem ādas kopšanas līdzekļiem var parādīties kairinājums. Tādēļ labāk būtu izvēlēties saudzējošākus līdzekļus, neizmantot agresīvus skurubjus vai skābes. No mitrinošiem krēmiem izvēlēties tādus, kuru sastāvā ir, piemēram, skvalēns, pantenols, keramīdi, aminoskābes, arī citas aktīvas vielas, kas tieši samazina jutīgumu, apsārtumu.”

Speciāliste noteikti iesaka arī rudenī un ziemā, kad saules ir šķietami maz, tomēr neaizmirst par aizsargkrēmu lietošanu.

“Parasti rekomendēju ikdienā lietot mitrinošus krēmus, kuru sastāvā jau ir iekļauts saules aizsardzības faktors – SPF 30 vai vēl labāk SPF 50, kas nodrošina vēl lielāku aizsardzību. Saules aizsargkrēmu vajadzētu izmantot arī tāpēc, ka tas aizsargā mūsu ādu no novecošanās, arī nepastiprina rozāciju, hiperpigmentāciju,” stāsta K. Āboliņa.

Runājot par ādas veselību, jāatgādina arī par regulāru dzimumzīmju pārbaudi.

“Vispārējās rekomendācijas ir ādas veidojumus pie dermatologa pārbaudīt reizi gadā, bet mājās pēc vannas vai dušas var reizi mēnesī veikt pašapskati. Jāpievērš uzmanība, vai nav parādījies kāds jauns veidojums, vai jau esošajiem nav izmainījusies, piemēram, krāsa, izmērs, parādījušās asimetriskas malas.”

Izveidojot to par ieradumu, būs viegli pamanīt, ja uz ādas parādīsies kas jauns. “Ja arī būs jauns veidojums, tas lēks acīs kā “neglītais pīlēns”. Protams, ja tā notiek, jāvēršas pie speciālista, kurš ar dermatoskopu šo veidojumu apskatīs un pateiks, vai tas ir labdabīgs vai ļaundabīgs.”

Viena no izplatītākajām ādas slimībām ir psoriāze. Tās izpausmes ir niezoši, sārti violeti laukumi ar piepaceltu virsmu, kas zvīņojas, un zvīņas ir bālas vai sudraba krāsā. K. Āboliņa uzsver, ka parādoties līdzīgām pazīmēm, noteikti nevajadzētu nodarboties ar pašdiagnostiku, bet doties pie ārsta.

“Arī ārstiem dažreiz nākas veikt biopsiju, lai pārbaudītu, vai tā tiešām ir psoriāze. Slimības biežākās lokalozācijas ir elkoņi, ceļgali, tā var skart arī plaukstas un pēdas, galvas mataino daļu, atsevišķos gadījumos arī nagus. Tāpat var būt sāpes locītavās.”

Psoriāze ir hroniska saslimšana, kas parasti norit ar uzliesmojumiem, to nav iespējams pilnībā izārstēt, tomēr ir vairāki terapijas veidi simptomu mazināšanai. “Ir iespējams pielietot lokālo terpiju, piemēram, kortikolsteroīdu smēres. Ja tās vairs nepalīdz vai ir grūti sasmērēt lielus ādas laukumus, tiek piedāvāta sistēmiskā terapija. Ārsti var lemt arī par bioloģisko medikamentu lietošanu, kas Latvijā ir pieejami arī par valsts finansējumu,” stāsta K. Āboliņa.