Ja gribas atrunāties, ka sportošana – tas ir dārgi un laikietilpīgi, tad Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas fizioterapeites Odrija Diķe un Jana Parfjonova uzsver, ka tā nebūt nav. Dažādas fiziskās aktivitātes varam integrēt savā ikdienā, tāpat ir krietni daudz dažādu sportisku nodarbju, kas nebūt neprasa lielus finansiālus ieguldījumus.
Ja darbā daudz laika pavadām pie datora, tad noteikti jāatceras par izkustēšanos reizi stundā. Varam ņemt talkā taimeri, lai tas mums atgādina par šo vajadzību, varam sarīkot sev izaicinājumu darba dienas laikā atcerēties arī par fiziskām aktivitātēm. “Piemēram, pēc sapulces, kad abas gūžas nosēdētas, un arī koncentrācijas spējas zūd, vajadzētu kārtīgi izkustēties. Un biroja darbiniekiem svarīgi veikt augšup vērstas, lielas amplitūdas kustības ar rokām. Paņemt, piemēram, pilnu ūdens pudeli un izkustināt roku, kas tikko kaut ko rakstīja uz tastatūras,” padomos dalās J. Parfjonova. Speciālistes atzīst, ka visbiežākās problēmas, ar kurām cilvēki vēršas pēc palīdzības, ir sāpes muguras lejasdaļā, kas var veidoties tieši no ilgstošas sēdēšanas, arī sāpes plecu rajonā, kas rodas no saspringuma un var izraisīt galvassāpes.
Fizioterapeites uzsver – galvenais, lai sportiskās aktivitātes sagādātu prieku, lai cilvēks izbaudītu tās, kā rūpes par savu veselību un pašsajūtu. “Tas noteikti nav jādara tikai tāpēc, ka jādara. Ir jāatrod sava aktivitāte, savs ritms. Tagad ir jauni pētījumi, kas liecina, ja darām to, kas mums patīk, dopamīna līmenis ir krietni augstāks.”
Protams, vērtīgi ir doties garās pastaigās. Pat, ja neizdodas katru dienu nostaigāt populāros 10 tūkstošus soļu, tad sākt, piemēram, ar pusi no šī daudzuma un pakāpeniski kāpināt nostaigātos attālumus. Tāpat noteikti vērts painteresēties, kādas fizisko aktivitāšu nodarbības tiek rīkotas dzīvesvietas tuvumā. Iespējams, iesaistīšanās kādā kolektīvā nodarbē, kas var nebūt pat klasiska sportošana, bet, piemēram, deju kolektīvs, sniegs papildus motivāciju un prieku.
Jēkabpils Mežaparkā divas reizes nedēļā cilvēki pulcējas uz vispārattīstošajām vingrošanas nodarbībām. Interese par tām ir liela, turklāt šī ir bezmaksas aktivitāte. “Cilvēks ir piedzimis, lai kustētos, nevis mierīgi gulētu uz dīvāna. Tāpēc jebkura kustība tiešām uzlabo veselību, un te ir kopā sanākšanas brīdis, te ir prieks un smiekli. Te neviens nevienam neko neaizrāda, visi dara tik, cik var izdarīt,” stāsta nodarbību apmeklētāja Zeltīte.
Savukārt Talsos nu jau 20. gadskārtu atzīmē nūjošanas klubs “Ņiprie”. Tajā apvienojušies senioru vecuma cilvēki, kas ir pārliecinājušies, cik veselīga ir šī aktivitāte. Tā uzlabo sirds un asinsvadu veselību, trenē plaušu darbību, stiprina muskuļus, palīdz uzturēt pareizu stāju. Kluba izveidotāja Rita Rosa stāsta, ka regulāra nūjošana palīdzējusi atrisināt veselības problēmas. “Ja pareizi nūjo, 99% ķermeņa muskuļu darbojas. Kad es sāku, man bija osteohondrozes izpausmes plecu daļā, kopš es nūjoju, man tas ir pazudis.” Klubs nereti dodas kopīgās ekskursijās, arī tad visi ņem nūjas līdzi, jo tas jau kļuvis par dzīvesveidu.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselība tuvplānā" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV”. |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
