Kāds, savulaik pasaulē slavens gangsteris, teicis, ka vismazāk noderīgākais ķēriens kārtējā bankas laupīšanā ir lieli un ļoti reti dārgakmeņi. Tu vari kaut vai netīšām uz ielas atrast arbūza lieluma briljantu, taču jēga no tā būs niecīga – to, gluži vienkārši, nebūs kam pārdot. Tie, kuriem maciņā nav pietiekami daudz banknošu, varēs vien skaudīgi nolaizīt vienu no dārgakmens šķautnēm. Tie, kuriem naudas pietiek, centīsies izvairīties no šāda pirkuma, jo tādas lietas nes nelaimi, briesmas un pat nāvi.
Droši vien cita lieta būtu tad, ja šādus milzu briljantus varētu nodot lombardā, teju vai uz katra stūra – tad laupītāji to vien darītu, kā medītu retos “stikliņus” pa visiem pasaules muzejiem un bankām.
Ar automobiļiem ir tieši tāpat kā ar rubīniem, dimantiem, smaragdiem vai briljantiem – nav jēga nozagt auto, ja tas nevienam nebūs vajadzīgs.
Un vēl jo vairāk – nebūs vajadzīgas pat rezerves daļas, kuras, kādā garāžā, čakli noskrūvēs garnadžu līdzgaitnieki. Tieši tādēļ dažus automobiļus zog uz nebēdu, bet citus varam, kaut vai, atstāt atslēgtus uz visu nakti.
Laikam jau jāsāk ar to, ka aizvadītā gada laikā jūtami samazinājušies auto zādzību gadījumi. Un tam ir gaužām vienkāršs izskaidrojums – aizvērtās robežas Krievijas un Baltkrievijas virzienā. Tieši šajā maršrutā devās visvairāk zagto automobiļu. Runā, ka šajās valstīs izdrukāt braucamrīkam jaunus dokumentus esot vienkāršāk, kā pie mums iesniegt EDS sistēmā gada atskaiti. Un, ja jau jauni dokumenti, tad arī jaunas numura zīmes! Tātad, zagts automobilis ātri vien pārtapa legālā un veiksmīgi uzsāka ceļu pa visu plašo agresoru teritoriju.
Krievijas virzienā gan vairāk aizplūda dārgas un maksimāli jaunas automašīnas. Kam gan tajā galā būtu vajadzīga Dacia, Fiat vai Citroen? Cita lieta – Lexus, Mercedes, un, varbūt, pa vidu arī kāds BMW.
Viena veikala durvis aizvērušās, tādēļ garnadžiem atliek tikai otrās, laika gaitā pārbaudītās. Nozagto automobili noslēpj kādā klusā garāžā, kur, lēnā garā, tumšajos vakaros čakli vīri to sadala reizinātājos un veiksmīgi realizē lietotu auto detaļu tirgū. Visticamāk, nepavisam ne slikta rūpala, ja zināms, ka Latvijas vidējais automobiļa vecums ir ap piecpadsmit gadiem. Tātad, detaļas būs vajadzīgas vagoniem!
Tomēr te ir kāds āķis, kurš ļoti būtiski ietekmē šādu nelegālo un krimināli sodāmo biznesu – detaļas vajadzīgas tikai ierobežotam modeļu klāstam, jo Latvijas autobraucējs savā izvēlē ir skops, dodot priekšroku labi, ja piecām markām un tikpat modeļiem.
Ko mūsu dienās auto rezerves daļu zagļi izvēlas visbiežāk? Te savu skaidrības artavu ienesusi apdrošināšanas kompānija ERGO. Kam gan vēl labāk zināms par pāri nodarījumiem automobiļiem, ja ne tiem, kas šos zaudējumus auto īpašniekam atdara?
Zagļi visvairāk iecienījuši BMW un Volvo markas automašīnu detaļas – trešdaļa no visiem ERGO pieteiktajiem gadījumiem bijuši saistīti ar BMW, un gandrīz tikpat daudz ar Volvo transportlīdzekļiem. Populārākās no zagtajām detaļām ir BMW atpakaļskata sānu spoguļi, un izmaksu ziņā apjomīgākās zādzības notikušas tieši šīs markas automašīnām, lielākajām atlīdzībām sasniedzot 2800 līdz 3300 eiro – arī šajos gadījumos nozagti spoguļi.
Savukārt Volvo īpašnieki visbiežāk piedzīvojuši radiatoru restu un lukturu zādzības. Tā, piemēram, kāds Volvo īpašnieks Rīgā, atgriežoties pie sava auto, konstatēja, ka pazudusi priekšējā radiatora reste un, vienlaikus, sabojāts bampers, turklāt, izraustīto vadu dēļ, nedarbojas atsevišķi sensori un radio displejs. Kopumā vidējā KASKO atlīdzība par Volvo radiatoru restu zādzībām pērn bija ap 400 eiro. Citā gadījumā Volvo S80 modelim garnadži izņēma priekšējos lukturus, par ko tika izmaksāta atlīdzība 2470 eiro apmērā. Zādzību dēļ būtiski zaudējumi bijuši arī citu marku auto īpašniekiem.
Piemēram, kādai Mercedes-Benz GLE automašīnai Rīgā zagļi, nakts laikā, noņēma spoguļu stiklus, par kuriem tika izmaksāta atlīdzība 2140 eiro.
Kādam Audi e-tron nozaga sānu spoguļus, KASKO kompensācijai sasniedzot 1900 eiro. Notikušas arī lukturu zādzības – piemēram, no Volkswagen Touareg nozagti divi gaismas lukturi un miglas lukturis, kuru nomaiņu apdrošinātājs kompensēja 1200 eiro apmērā.
Lielākā daļa, jeb 77%, no pieteiktajām automašīnu detaļu zādzībām notikušas Rīgā, taču atsevišķi gadījumi reģistrēti arī Valmierā, Jūrmalā, Olainē, Baldonē un Daugavpilī. Zādzības lielākoties veiktas nakts laikā, un pamanītas, autovadītājam no rīta dodoties pie sava transportlīdzekļa.
Apdrošināšanas sabiedrība pagājušogad saņēmusi ap 30 KASKO atlīdzību pieteikumu par automašīnu detaļu zādzībām. Garnadži visbiežāk nozaguši sānu atpakaļskata spoguļus, bet, nereti, automašīnas palikušas arī bez lukturiem, radiatoru restēm un citām vērtīgām detaļām. Vidējā KASKO atlīdzība par šādiem gadījumiem pērn bija 930 eiro, bet lielākā kompensācija sasniedza 3300 eiro par ārējo atpakaļskata spoguļu un to korpusu zādzību kādai BMW automašīnai Rīgā.
Arī Valsts policijas dati apstiprina, ka visbiežāk tiek zagti tieši sānu atpakaļskata spoguļi, retāk – lukturi un citas vērtīgas detaļas, taču noziedzības līmenis šajā jomā ir viļņveidīgs.
Tas nozīmē, ka zādzību skaits periodiski pieaug un samazinās. Automašīnu un to detaļu zādzību skaits pēdējos gados samazinās. Ja 2021. gadā ERGO saņēma 64 atlīdzību pieteikumus par detaļu zādzībām, tad 2022. gadā tie bija 50, bet 2023. un 2024. gadā – ap 30. Lejupejoša tendence vērojama arī automašīnu zādzību dinamikā – 2023. gadā Valsts policija uzsāka 250 kriminālprocesus par automašīnu zādzībām, bet 2024. gadā to skaits samazinājās līdz 220.
Tomēr nevajadzētu aizmirst arī par citām auto detaļām, kuras gan tiek izmantotas pavisam citiem mērķiem. Piemēram, bēdīgi slavenie cieto daļiņu filtri (DPF – Diesel Particulate Filter), kuri ir obligāta prasība visiem, ar dīzeļdzinēju aprīkotiem spēkratiem, kas no rūpnīcas vārtiem izbraukuši, sākot ar 2013. gadu. DPF filtrs ir smalka konstrukcija, kuras sastāvā ir dažādi noderīgi sakausējumi. Tas, ko tagad moderni dēvē par retzemju metāliem, un dēļ kuriem Amerika iemainīja visu pasauli šajā nepatīkamajā ģeopolitiskajā situācijā.
Zinātāji apgalvo, ka no viena šāda filtra varot iegūt līdz pat 30 gramiem īpaši dārgas izejvielas, kuru melnajā tirgū citi ir gatavi iegādāties par milzu naudu. Tad nu, nakts melnumā, garnadži pamanās parāpties zem auto un noskrūvēt kāroto mezglu.
Sliktā lieta ir tā, ka tikai retais auto īpašnieks ar pārliecību zina, vai DPF filtrs ir savā vietā, vai tas pazudis jau senā pagātnē. Šī iemesla dēļ bieži vien par filtra zādzību saimnieks pat nenojauš un atduras vien tehniskās apskates laikā.
Lai vai kā, nozares speciālisti iesaka rūpīgi apdomāt sava nākamā automobiļa izvēli.
Ne vienmēr sekošana bara instinktam un populāro modeļu izvēle būs labākais risinājums, jo šis spēkrats, noteikti, ātrāk vai vēlāk nonāks zagļu redzeslokā. Mazāk populāru automobiļu detaļu zādzība ir bezjēdzīga, jo pēc tām nav pietiekama pieprasījuma. Reizēm izcelties no apkārtējā bara ir pat ļoti veselīgi!