Jau atkal ir iemesls skaļi bazūnēt, ka viss ir slikti, atlaist Saeimu, sodīt valdību un ko nu vēl tādās reizēs aktīvisti rosina. Degviela kļūst ar katru brīdi dārgāka un viedi prāti prognozē, ka tuvākā laikā uz labo pusi nekas nevarētu mainīties pat erotiskā sapnī. Degvielas cenas kāpj visā Eiropā un pat pasaulē! Cik satriekti šobrīd ir Lībijas autobraucēji, jo no ierastajiem 0,02 centiem par 95. markas benzīna litru nu jāmaksā veseli 0,04 centi? Tātad, dažviet pasaulē degvielas cena dubultojusies, tādēļ varam klusi un mierīgi elst spilvenā, jo mūsu gadījumā benzīna cena vien izaugusi par kādiem 12 procentiem.
Starp citu, tieši Lībijā pašlaik ir vislētākā degvielas cena, atstājot aiz sevis Irānu un Venecuēlu, kur benzīna cena aizsniedzas līdz pat 0,06 centiem. Lai cik tas nebūtu dīvaini, bet vislētākā degviela ir tieši tajās valstīs, kurās tēvocis Sems (Donalds Tramps) cenšas nomainīt režīmu un sakārtot lietas. Par laimi vai nelaimi līdz Angolai Amerikas prezidents vēl nav ticis, tādēļ tur pagaidām viens litrs degvielas maksā veselus trīsdesmit centus un ieņem lēto degvielu sacensībās ceturto vietu.
Droši vien varam iztirgot mūsu stratēģiskās degvielas rezerves, cerot, ka tas kaut par centu izmainīs Latvijas degvielas uzpildes staciju noteiktās cenas. Varam samazināt nodokļus un atbrīvot degvielas tirgoņus no godīgas konkurences noteikumiem – degvielas cena gala patērētājam turpinās augt, ja vien kaut kur starp Jēkaba ielu Rīgā un Brīvības ielu Ogrē neatklāsies milzu naftas krājumi.
Viss liecina, ka mums nāksies samierināties un pielāgoties tādām degvielas cenām, kādas ir, jo bez iekšdedzes dzinēja vismaz pagaidām dzīve nav iespējama. Tuvāki izbraucieni, garāki vakari mājās pie televizora, tēja ar ģimeni un alus ar draugiem. Tas viss var ietaupīt simtiem litru degvielas.
Kā parasti grūtos laikos talkā nāk sabiedrisko attiecību speciālisti un preses relīžu rakstītāji. Teju katru dienu elektroniskajā pasta kastītē žurnālistiem un domu līderiem sabirst desmitiem dažādu stāstu par to, kā braukt tik ekonomiski, ka degvielas sadārdzinājumu pat nepamanīsim. Nereti šādus stāstus sagatavo pat dažs labs degvielas industrijas pārstāvis, nemaz nerunājot par apdrošinātājiem, finansētājiem, skrūvētājiem un pārpircējiem.
Droši vien šāda literatūra kalpo kā labs uzmanības magnēts un makšķerāķis klikšķu tūkstošiem, taču praktiska vērtība tiem ir precīzi nekāda. Brīžiem pat ar treknu mīnusa zīmi!
Ieteikums līgani pārvietoties ar piekto pārnesumu pilsētās un ar sesto ārpus tām, ātri vien novedīs dīzeļdzinēju pie kapličas zvaniem. Pilnīgi iespējams, ka kādu mēnesi pat izdodas ietaupīt līdz divdesmit eiro uz degvielas rēķina, taču pat bez zīlnieces saprotam – cieto daļiņu filtrs būs jāmaina. Labākajā gadījumā tikai tas, jo jau šāda problēma paģērēs savus divus tūkstošus eiro, taču tik nežēlīga dīzeļmotora spīdzināšana var beigties arī ar paša dzinēja nomaiņu. Te ekonomiskās braukšanas padoms ļaus ietaupīt kādus pāris simtus eiro, kas paliks pāri pēc automobiļa nodošanas metāllūžņos.
Ne mazāk ekonomisks ieteikums ir izmantot ceļa slīpumus, lai no tiem ripinātos tukšgaitā! Pat pieredzējušam autobraucējam tas var beigties ne tikai ar norakstītu un satiksmei vairs nederīgu spēkratu, bet arī ar ilgstošu un dārgu ārstēšanos, rehabilitāciju un fizioterapiju. Automobīlim ripojot brīvgaitā, zūd liela daļa mums labvēlīgu fizikas līkumu, aiz sevis atstājot tos, kurus vismazāk vēlamies. Bez vilkmes nav saķeres, bez saķeres nav drošības. Diemžēl, nepatīkamu mirkļu uz mūsu ceļiem pietiek arī bez šāda ieteikuma ekonomēt uz sērkociņiem.
Lai ietaupītu degvielu, viedie ekonomiskās braukšanas pārzinātāji iesaka gaitu uzsākt līgani un pie luksofora izslēgt dzinēju. Daudz maz moderniem automobiļiem pie luksofora dzinēju izslēdz pats automobilis un lielākā daļa autobraucēju šo funkciju atslēdz jau nākamajā dienā pēc auto iegādes. Varbūt ekoloģijai šāda manipulācija nāk par labu un klimats saglabāsies nemainīgs, taču no ekonomiskā viedokļa tēriņi garantēti!
Gan jau katrs būs aizdomājies, ka lielākais degvielas patēriņš ir tieši starta brīdī. Jo biežāk startēsim dzinēju, jo vairāk liesim degvielu un biežāk mainīsim starteri, akumulatoru un jau minēto cieto daļiņu filtru dīzeļdzinēju gadījumā. Pārtraukt filtra attīrīšanās procesu, jo iedegusies sarkanā gaisma, nozīmē vien neizietu tehnisko apskati un jauna DPF iegādi. Pie viena var pieskatīt arī jaunu akumulatoru un starteri.
Arī līgana paātrināšanās pilsētas režīmā noteikti nozīmēs haosu Rīgas ielās, kur jau tā pie zaļās gaismas krustojumu šķērso tikai dažas automašīnas. Nervi čupā, dusmīgi acu zibeņi visapkārt, bet mēs vakarā sevi varēsim uzslavēt par ietaupītiem divdesmit pieciem gramiem degvielas.
“Vislabākā ekonomija parasti ir 50 līdz 90 kilometri stundā diapazonā. Virs 100 kilometriem stundā patēriņš strauji aug aerodinamikas dēļ. “Izmanto kruīza kontroli uz šosejas” – tā paziņo ekonomiskas braukšanas preses relīžu rakstītāji un viņiem ir pilnīga taisnība. Satiksmes noteikumus jāievēro un par to diskusijas ir liekas. Tomēr pavisam drīz uz vairākiem mūsu lielceļiem parādīsies zīme “100” un dažiem pat “120”. Un drošība ekonomijas vārdā paliek otrā plānā.
Ekonomijas pastiprināšanai ekonomiskas braukšanas eksperti iesaka – “Rūpējies par gaisa spiedienu riepās! Spiediens, kas par 0,3 bāriem zemāks par ražotāja noteikto ir papildus četri procenti degvielas patēriņa. Izņemiet visu lieko svaru no bagāžnieka un noņemiet jumta reliņus, jo katri 50– kilogrami ir plus trīs procenti pie vidējā degvielas patēriņa”. Lieki piebilst, ka riepu spiediena neatbilstība ir, pirmkārt, jau drošība un tikai tad ekonomija. Četri procenti pie vidējā patēriņa, seši litri uz simts nobrauktiem kilometriem ir vien 240 grami jeb plus mīnus 50 centi. Pieskaitot pārējos ekonomiskās braukšanas ieteikumos iegūtos degvielas pilienus, labākā gadījumā ceļa posmā no Rīgas līdz Cēsīm vai Tērvetei ietaupīsim nepilnu eiro. Labākajā gadījumā, neskaitot iespējamos zaudējumus un drošības riskus.
Lai arī cik grūti laiki un kā negribētos par divdesmit eiro tikt vien pie nepilniem desmit degvielas litriem, saglabāt vēsu prātu un necensties piekurt krāsni ar ceturtdaļsērkociņu ir daudz svarīgāk par ietaupītu eiro simts nobrauktos kilometros. Kas zina, varbūt jau rīt tēvocis Sems ķersies pie mūsu puslodes sakārtošanas un arī mums degviela maksās trīs centus litrā?