Katru gadu augusta pēdējās sestdienas vakarā Baltijas jūras krastā iedegas ugunis. Mūsdienās tās ir simboliska atvadīšanās no vasaras un piekrastes ļaužu vienotības zīme, taču reiz uguns jūras malā nebija tikai skaists skats – tā varēja palīdzēt jūrniekiem atrast ceļu mājup.
Arī šogad Senās uguns nakts tika svinēta visos Latvijas piekrastes novados, un šoreiz retv.lv portāls paviesojās Saulkrastos, kur Uguns nakts jau tradicionāli savijas ar folkloras festivālu “Pa saulei”.
Folkloras festivāla “Pa saulei” dalībnieki Saulkrastos. Foto: Pēteris Gertners / Saulkrastu novada pašvaldība
Uguns, kas rādīja ceļu mājup
Senās uguns nakts saknes meklējamas Baltijas jūras piekrastes tautu senajās tradīcijās. Ugunis krastā izmantotas gan kā orientieri jūrniekiem un zvejniekiem, gan kā veids, kā nodot signālus no vienas piekrastes vietas uz nākamo.
Igaunijā šādas senās signālugunis pazīstamas kā iilastuled. Vēsturiskajos aprakstos minēts, ka tās palīdzējušas vēlu jūrā palikušajiem zvejniekiem atrast ceļu uz mājām, bet briesmu gadījumā uguns varēja kalpot arī kā brīdinājuma signāls. Liecības par organizētu ziņu nodošanu ar uguns palīdzību Baltijas jūras reģionā sniedzas līdz vikingu laikmetam.
Ideja bija vienkārša – uguni vajadzēja iedegt vietā, kur to iespējams saskatīt no jūras un, ja nepieciešams, arī no nākamā signāla punkta. Laikā, kad nebija ne bāku mūsdienu izpratnē, ne radiosakaru, gaisma tumsā bija viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pateikt: krasts ir šeit.
Sena tradīcija iegūst jaunu nozīmi
Mūsdienās jūrniekiem ceļu mājup vairs nav nepieciešams rādīt ar ugunskuriem, tomēr 20. gadsimta beigās senā krasta uguns tradīcija Baltijas jūras reģionā piedzīvoja atdzimšanu.
Ugunskura liesmas un dzirksteles Senās uguns naktī Saulkrastos. Foto: Pēteris Gertners / Saulkrastu novada pašvaldība
Par vienu no nozīmīgiem pagrieziena punktiem kļuva 1992. gads, kad Somijā krasta ugunis tika iedegtas par godu valsts neatkarības 75. gadadienai. Pamazām tradīcija izplatījās arī citviet Baltijas jūras piekrastē.
Tagad Senās uguns nakti atzīmē augusta pēdējās sestdienas vakarā. Cilvēki pulcējas jūras krastā un iededz ugunskurus, simboliski veidojot gaismas ķēdi apkārt Baltijas jūrai.
Latvijā Senās uguns nakts tradīcija plašāk pazīstama kopš 2010. gada, un gadu gaitā ugunskuri tiek iedegti teju katrā lielākā apdzīvotā vietā Kurzemes un Vidzemes piekrastē.
Viena jūra, daudzi krasti
Mainoties laikam, mainījusies arī uguns nozīme. Mūsdienās Senās uguns nakts ir ne vien atvadas no vasaras, bet arī atgādinājums, ka dažādu valstu iedzīvotājus vieno viena Baltijas jūra.
Tradīcijai pievienojusies arī vides dimensija – aicinājums apzināties Baltijas jūras trauslumu un katra cilvēka atbildību par tās saglabāšanu. Dažviet uguns tiek iedegta arī, pieminot cilvēkus, kuri no jūras nav atgriezušies.
Varbūt tieši tāpēc tradīcija, kurai sen vairs nav tās sākotnējā praktiskā uzdevuma, turpina dzīvot.
Mums vairs nav vajadzīgs ugunskurs, lai atrastu ceļu uz krastu. Tomēr reizi gadā Baltijas jūras malā iedegtā gaisma atgādina par laiku, kad uguns tumsā nozīmēja ko vairāk par skaistu skatu.
Folkloras festivāla “Pa saulei” dalībnieku gājiens uz jūras krastu Senās uguns naktī Saulkrastos. Foto: Pēteris Gertners / Saulkrastu novada pašvaldība
Saulkrastos uguns ceļš sākas Saules laukumā
Saulkrastiem ar Senās uguns nakti izveidojusies īpaša saikne. Te ugunskuru iedegšana daudzus gadus savijusies ar folkloras festivālu “Pa saulei”, un pie jūras pulcējas gan folkloras kopas, gan vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi.
Viens no skaistākajiem vakara brīžiem Saulkrastos sākas īsi pirms uguns iedegšanas. Folkloras festivāla dalībnieki kopā ar novada vadību no Saules laukuma lāpu gājienā dodas lejup pie jūras, kur krastā viņus gaida tradicionālais Senās uguns nakts ugunskurs un vietējā mākslinieka Mareka Gurecka veidota koka skulptūra.
Senās uguns nakts rituāls Saulkrastos jūras krastā sākas ar taures skaņām. Foto: Pēteris Gertners / Saulkrastu novada pašvaldība
Rituāls pašā jūras krastā sākas ar taures skaņām. Pēc tam, folkloras kopas “Dvīga” vadībā skanot dziesmām, tiek iedegta uguns.
Šogad īpašu skatu radīja Mareka Gurecka veidotais uguns objekts. Liesmām pārņemot koka konstrukciju, tās augšdaļa ar uz visām pusēm vērstajiem stariem atgādināja milzu degošu sauli. Līdzās tai dega tradicionālais ugunskurs, turpinot Senās uguns nakts galveno tradīciju – augusta pēdējās sestdienas vakarā iedegt gaismu Baltijas jūras krastā, atgādinot, ka tur ir krasts, tur ir cilvēki, tur ir mājas.
Mākslinieka Mareka Gurecka veidotais uguns objekts Senās uguns naktī Saulkrastos. Foto: Pēteris Gertners / Saulkrastu novada pašvaldība