Ābolu ražas laiks jau aktīvi tuvojas – septembrī zemnieku saimniecībā “Rīvēni” sāksies lielā augļu novākšana. Par plašajiem dārziem te rūpējas saimnieks Gints Neimanis. Lai gan līdzās ābelēm te aug arī bumbieres, galvenās rūpes un cerības šobrīd saistās tieši ar ābolu ražu, kas šogad solās būt laba.
ZS “Rīvēni” īpašnieks Gints Neimanis atzīst, ka pirms ražas novākšanas saimniecībā ar prognozēm nemēdz steigties, jo galīgais iznākums vienmēr ir atkarīgs no laikapstākļiem.
ReTV foto
“Mēs parasti daudz par to nelielāmies, jo mēs jau vēl nezinām, kādi laika apstākļi un cik daudz mēs varēsim novākt, kā mūs tas ietekmēs. Šobrīd raža izskatās, ka nebūs slikta. Šeit mēs redzam, ka esam sākuši vākt, patiesībā jau iet uz otro pusi jau, šķirni “Konfetnoje”, ko mēs būsim šodien novākuši. Un tad mēs acīmredzot nākamnedēļ sāksim vākt “Auksi”. Kā mums ies, tas jau būs arī zināmā mērā atkarīgs no laika apstākļiem, bet mēs prognozējam, ka šogad varētu būt neslikta raža.”
Desmit hektāru plašajos dārzos labā gadā tiek novākts vairāk nekā 100 tonnu ābolu, savukārt rekorda gados raža pietuvojusies pat diviem simtiem tonnu.
ReTV foto
Šobrīd saimniecībā aug ap sešām ābolu šķirnēm, taču dārzi pamazām mainās un tiek izmēģināts arī kas jauns.
Tik lielu ražu vieniem pašiem novākt nebūtu pa spēkam, tāpēc septembrī talkā nāks sezonas darbinieki. Saimnieks norāda, ka interese no strādāt gribētājiem ir, taču izaicinājumu rada viņu izmitināšana.
“Mēs esam likuši sludinājumu, mēs jau vācam savu kompāniju. Te var redzēt piekabi, ar tādām divām mēs šogad strādāsim, un tas nozīmē, ka mums kopskaitā varētu būt kādi 15 sezonas strādnieki, kuri dalīsies divās brigādēs. Intensīvi strādāsim un vāksim ābolus. Interesantākais ir tas, ka cilvēki ir ieinteresēti, un šeit es saskaros pats ar tādu, teiksim, problēmu, ka man nav tos cilvēkus, kur izmitināt, jo viņi interesējas, un viņi pat ir gatavi braukt no tālienes, bet viņiem vajag, kur palikt. Tas nozīmē, ka mēs fokusējamies uz tiem, kas ir tuvākā apkaimē, tā ir Valmiera, Limbaži, kaut kur Cēsu puse. Cilvēki ir ieinteresēti strādāt, tā kā izskatās, ka mēs šogad arī nokomplektēsim šīs divas brigādes, un varēsim strādāt produktīvi.”
ReTV foto
Darbs dārzā nav no vieglajiem – astoņās stundās viens lasītājs, izmantojot plecu grozus, spēj piepildīt ap trim lielajām koka kastēm, dienā savācot aptuveni vienu tonnu ābolu.
Tālāk raža ceļo uz lielu aukstuma noliktavu, bet no turienes – uz Rīgas veikaliem, skolām vai sulu spiedēm. Savukārt daļu ābolu var iegādāties arī turpat saimniecībā bez pārdevēja un kases starpniecības.
ReTV foto
Stāstot par jau astoto gadu strādājošo pašapkalpošanās skapīti, Gints Neimanis uzsver tā ērtumu: “Šis skapītis mums jau darbojas 8. gadu. Ābolu tirgošanas sezonas laikā, kur cilvēki brauc garām, viņiem tas pasākums patīk, jo ir ērti, ātri, un viņam nav jāiet nekur iekšā. Viņš piebrauc, šeit norēķins ir skaidrā naudā, ieliekot burciņā naudu, vai arī mums ir jau 2. gadu tāda iespēja, ka viņš var noskenēt QR kodu. Tiem, kuriem visa dzīve ir telefonā, tas viņiem baigi patīk, jo ir ērti. Vētra gan pierādīja, ka telefonā viss pilnībā nav droši. Šeit ir bumbieri šobrīd pieejami, “Konfetnoje” āboli, sulu arī piedāvājam. Skapītis darbojas diennakti, tumšā laikā ir izgaismots.”
Saimniecības īpašnieks piebilst, ka visa šī tirdzniecības sistēma balstās uz savstarpējo uzticēšanos: “Tā jau ir tā galvenā ideja, ka šis ir pasākums par uzticēšanos. Mēs tam klientam uzticamies, un arī viņš mums, ka mēs mēģinām nodrošināt, ka tie āboli tur visu laiku ir. Protams, ka ir bijuši gadījumi, ka kāds kaut ko nesamaksā, kādam varbūt kaut kas pietrūkst, bet nu principā tā tendence samazinās. Es domāju, ka pa šiem gadiem cilvēki ir mainījušies, un tas notiek arvien mazāk un retāk.”
Šogad augļu dārziem nācies izturēt arī dabas pārbaudījumu. Nesenajā vētrā cieta daži vecāki koki, savukārt jaunākās ābeles stiprais vējš saudzēja, pateicoties īpašajai balstu sistēmai.
ReTV foto
Gints Neimanis skaidro konstrukcijas nozīmi: “Noteicošais, kāpēc mēs liekam balstu sistēmu. Tātad potcelms, uz kā ir uzpotēta šķirne, ir ar vāju sakņu sistēmu. Tas nozīmē, ka bez balsta faktiski šis te koks vispār neturas. Tāpēc katra ābelīte ir piesieta pie bambusa un pie stieples, un betona stabiem. Šī sistēma mums samazina risku, ka tas koks izgāzīsies. Protams, ir Rietumeiropā bijuši tādi negaisi un vētras, ka arī visas šīs te balsu sistēmas gāžas. Bet, nu, pret tādiem vējiem un vētrām, kā mums Latvijā līdz šim ir bijis, šis mums pasargā. Un tas koks aug un dod ražu, un ir stabils, noturīgs.”
Lielākais darba cēliens “Rīvēnos” vēl tikai priekšā. Septembrī ābeļdārzos sāksies rosība, kas turpināsies līdz ražas novākšanas beigām. Tad arī kļūs redzams, vai šāgada cerīgās prognozes piepildīsies un cik daudz ābolu galu galā nonāks lielajās noliktavas kastēs.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Vidzemē" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV. #SIF_MAF2026 |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |