Daudzu senioru ikdiena ir piepildīta ar dažādām “šanām” kā dziedāšana, dejošana, nūjošana un daudzām citām. Un vecums neesot šķērslis arī, lai kāptu uz skatuves. Kā panākt, lai aktivitāte un dzīvesprieks nepazustu arī dzīves nogalē?
Latvijā ir 413 000 iedzīvotāju, kuriem ir vismaz sešdesmit pieci gadi, un, lai gan nereti var dzirdēt sakām – ko tad nu vairs manā vecumā –, daudzi jo daudzi no tiem uzskata, ka senioru statuss nav šķērslis gandrīz nekam. Arī senioru ansambļa “Baltābele” dalībniece Anita Habeka smejoties nosaka: “Piedodiet, kas tas ir – vecums? Man vēl nav atnācis. Mēs visu laiku skrienam, nav laika gaidīt vecumu.”
Daudzi seniori turpina arī darba attiecības, bet vēl vairāk ir tādu, kuri aktīvi piedalās mākslinieciskajos pašdarbības kolektīvos. Uz tradicionālajiem senioru sadziedāšanās svētkiem, kas īsi pirms vētras notika Ogres novadā, bija ieradušies ap 900 smaidīgu dziedātāju un dejotāju, kuri ir pārliecināti, ka vecums nav šķērslis arī, lai kāptu uz skatuves.
Senioru deju grupas “Jasmīns” dalībniece Tatjana no Jūrmalas stāsta, ka dejot paticis vienmēr: “Kad es biju jauna, gāju skolā, man ļoti patika dejot. Tad bija pārtraukums, un tagad, kad es jau seniore, es atkal sāku dejot. – Vecums nav šķērslis dejošanai? – Nē, nepavisam nav. Man ļoti patīk, neraugoties uz to, cik man ir gadu. Jā, dejošu kamēr kājas kustēs.”
Deju grupas dalībnieces stāsta, ka repertuārā ir dažādu stilu dejas. Kolektīvā iegūti draugi, ar ko kopā atzīmējot arī svētkus un dzimšanas dienas, bet ar koncertiem apceļota teju visa Latvija.
Daudziem tuva ir arī dziedāšana. Seniori visos Latvijas novados aktīvi darbojas, lai gan radītu, gan sniegtu kopības sajūtu.
Anita Habeka stāsta, ka agrāk kopā ar senioru ansambli “Baltābele” ceļojuši biežāk: “Pēdējo gadu valdība skopāka, neapmaksā tik daudz tos autobusus, tad mums neiznāk tik bieži, bet līdz šim jau bija brīnišķīgi. Mēs esam apbraukuši gan ārzemes, gan tuvējās republikas. Mēs Polijā esam piedalījušies, bet Latviju esam krustu šķērsu izbraukājuši. – Ko jums nozīmē šādi lielie pasākumi? – Nu, vajag taču, lai saprastu, ka ejam pareizā virzienā, vēl nekaram degunus lejā un uz pansionāta pusi neskatāmies.”
ReTV foto
Solveiga Sīmane no Cēsīm, kura tikai dienu pirms koncerta sagaidījusi savu 84. dzimšanas dienu, uz skatuves kāpj deju ansambļa sastāvā, bet tuvas esot daudzas šanas, kā viņas aizraušanās saucot mazbērni: “Dejošana jau nav vienīgā aktivitāte. Vēl ir rokdarbi, vēl ir kulinārija, gleznošana. – Ko tad tuvinieki saka par superaktīvo seniori? – Viņi jau saka: “Omītei visādas šanas – dejošana, zīmēšana, gatavošana un tā. – Kur tas noslēpums, ka tik cienījamā vecumā var būt tik aktīva? – Tas ir sirds aicinājums. – Kā fizisko formu uzturat? – Jākustās, jākustās un jākustās. Nūjošana, vingrošana, strādāšana dārziņā. Cik tie gadi atļaus, tik arī neapstāšos.”
Vecums nav šķērslis, bet vērtība, kas šodien ir aktuālāka kā jebkad. Dažādas aktivitātes senioru vecumā ir ne vien iespēja satikties ar vienaudžiem, socializēties, bet arī pamats savas veselības uzturēšanai. Pasaules Veselības organizācija senioriem iesaka vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes aktivitāšu nedēļā. Slodzi var sadalīt īsākos piegājienos un izvēlēties patīkamas nodarbes. Un dejošana un dziedāšana noteikti var būt viena no tām, par ko liecina arī dzirkstelītes acīs un zālē sēdošo līdzdarbošanās arī koncertā.