Runā, ka visas lielākās ziepes sākas ar vārdiem “paskaties kā es māku”. Tas attiecas gan uz tiem, kas metas uz galvas no tilta svešā upē., gan to var teikt par tiem, kuri ņemas plikām rokām labot elektroinstalāciju vai nomainīt rozeti. Un tas pilnīgi noteikti vistiešākā veidā skar visus autobraucējus. Arī tos, kas paši sevi uzskata par ļoti nosvērtiem un likumus respektējošiem.
Ar jaunajiem iesācējiem viss skaidrs – tie tikko saņēmuši atļauju vadīt automobili un pārliecināti, ka kopējā satiksme viņus vien gaidīja. Ka tieši viņi ir tie, kuri zina, prot un var uz ceļa uzvesties kā pasaules čempions rallijā. Taču ne mazāk bīstami ir tie, kuri pie stūres ērti jūtas jau desmitiem gadu. Tie, kuri uzskata, viņus jau vairs ne ar ko nepārsteigsi. Iespējams, taču viņi paši gan spēj apkārtējos pārsteigt bieži un pamatīgi!
Lai arī pieredze ceļu satiksmē sniedz pārliecību un prasmes, arī visprasmīgākie autovadītāji nav pasargāti no kļūdām. Ar gadiem daudzas darbības kļūst automātiskas, bet tieši tas var novest pie nevērības, pārpratumiem un riskiem uz ceļa. Mēģināsim saprast, kuras ir desmit vispopulārākās pieredzējušu autobraucēju kļūdas!
Pārliecība, ka “mani tas neapdraud”
Viena no visbiežākajām kļūdām ir pārlieku liela pašpārliecinātība. Pieredzējuši šoferi mēdz uzskatīt, ka viņi pilnībā kontrolē situāciju, tāpēc var atļauties nelielus “izņēmumus” – piemēram, neievērot drošu distanci, pārkāpt atļauto ātrumu vai pārkārtoties pēdējā brīdī. Taču satiksmes situācija var mainīties sekundes laikā, un pieredze negarantē imunitāti pret negadījumiem.
Nepietiekama uzmanība spoguļiem
Lai arī katrs šoferis mācās izmantot spoguļus jau autoskolā, ar laiku daudzi to dara automātiski un nepilnvērtīgi. Piemēram, nepietiekami pārskatot aklās zonas vai pārkārtojoties bez pilnīgas informācijas par apkārtējiem transportlīdzekļiem. Šī kļūda īpaši izplatīta pilsētās ar intensīvu satiksmi.
Starp citu, te vainojama arī pagriezienu nerādīšana, kam seko strauji manevri. Pārējiem satiksmes dalībniekiem gluži vienkārši neatliek laika reaģēt, lai piebremzētu vai parautos sāņus.
Braukšana nogurumā
Nogurums un miegainība nopietni ietekmē reakcijas ātrumu un koncentrēšanās spējas. Daudzi pieredzējuši autovadītāji uzskata, ka var sevi “pārvarēt”, īpaši garos braucienos. Tomēr pat dažu sekunžu neuzmanība var kļūt liktenīga. Pieredze nenozīmē spēju cīnīties ar fizioloģiskiem ierobežojumiem. Un arī kafija vai enerģētiskie dzērieni ne vienmēr būs labākie palīgi. Neliela atpūta vai pat miegs gan!
Mobilā tālruņa izmantošana pie stūres
Lai arī likums to aizliedz, pat pieredzējuši šoferi nereti izmanto telefonu braukšanas laikā — atbild uz zvaniem, lasa īsziņas vai izmanto navigāciju, neieslēdzot brīvroku režīmu. Šādas darbības ievērojami novērš uzmanību un palielina avārijas risku. Jo pieredzes bagātāks autobraucējs, jo biežāk tiek pieļauta šī nepiedodamā vaļība. Dažs labs pat pamanās pa ceļam skatīties telefonā filmu vai hokeja maču.
Nepietiekama ātruma pielāgošana apstākļiem
Pieredzējuši autovadītāji bieži brauc “pēc sajūtām” un aizmirst, ka laikapstākļi un ceļa segums var prasīt būtiskas korekcijas ātrumā un braukšanas stilā. Piemēram, uz slapja vai slidena ceļa bremzēšanas ceļš palielinās, un pat neliels ātruma pārsniegums var novest pie auto nekontrolētas slīdēšanas. Nemaz nerunājot par iespēju izraisīt sadursmi ar priekšā braucošo transporta līdzekli.
Neziņa par ceļa zīmju maiņu vai tā neievērošana
Mainoties satiksmes organizācijai (remontdarbi, jaunas zīmes, ceļa joslu pārbūves), pieredzējuši šoferi var kļūdīties, balstoties uz iepriekšējiem ieradumiem. Viņi bieži vien nepamana jaunas zīmes, paļaujoties uz atmiņu — “šeit vienmēr drīkstēja griezties pa kreisi” — un tā nonāk pārkāpuma vai bīstamas situācijas priekšā.
Nepareiza stāvēšanas maniere
Daudzi pieredzējuši autovadītāji stāvēšanu uztver kā “sīkumu”, bet tieši šajā posmā rodas daudzas neērtības un konflikti — aizņemot divas vietas, novietojot auto pārāk tuvu citam transportlīdzeklim vai pat bloķējot iebrauktuves. Nepareiza stāvēšana rada problēmas citiem satiksmes dalībniekiem un var izraisīt sīkus, bet nepatīkamus bojājumus. Visvairāk problēmas sev un citiem rada tie, kam slinkums novietot auto atmuguriski – šie auto sarindoti šķībi, greizi un pa diagonāli.
Neatsvaidzinātas zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem
Ar gadiem mainās ceļu satiksmes noteikumi — tiek ieviestas jaunas zīmes, tehnoloģijas, vadītāju pienākumi. Tomēr liela daļa pieredzējušo autovadītāju seko līdzi tikai minimāli. Tas var novest pie pārkāpumiem vai pārpratumiem, piemēram, par velobraucēju prioritāti vai jaunām ceļa horizontālajām apzīmējumu formām.
Ignorē brīdinājuma signālus panelī
Lai gan parādās brīdinājuma signāls par eļļas spiedienu vai dzinēja problēmu, pieredzējuši šoferi mēdz domāt: “Nobraukšu vēl šo nedēļu un tad skatīšos.” Ignorējot tehniskos brīdinājumus, var radīt dārgus bojājumus vai piedzīvot auto atteikšanos pildīt komandas tieši ceļā, radot avārijas risku.
“Ieraduma ceļš” un samazināta modrība pazīstamos maršrutos
Braucot pa ierastiem ceļiem, cilvēks mēdz zaudēt modrību. Apziņa, ka “šis ceļš ir pazīstams”, samazina koncentrēšanos, kas palielina risku nepamanīt pēkšņus šķēršļus, gājējus vai citas izmaiņas. Tieši ierastajos maršrutos rodas visvairāk nelielu, bet izvairāmu satiksmes negadījumu.
Autovadītāja pieredze ir vērtīga, taču tā nevar aizvietot pastāvīgu modrību, cieņu pret satiksmes noteikumiem un gatavību pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Bieži vien tieši rutīna un pārliecība par savu profesionalitāti ir tās, kas noved pie kļūdām. Atcerēsimies – arī pēc desmitiem gadu pie stūres, mēs joprojām esam mācību procesā. Droša satiksme sākas ar apzinātu rīcību katru dienu.