O jā! Degvielas veidu mums šobrīd netrūkst! Vecais labais dīzelis, lai arī nežēlīgi dārgs, bet arvien vēl ierindā. Benzīns strauji pārņem pozīcijas, atstājot aiz sevis elektrību un galīgi pametot novārtā auto gāzi jeb LPG. Vismaz tā degvielu pieprasījums sadalīts Eiropā kopumā. Mēs, gluži loģiski, no visas Eiropas atšķiramies kā diena no nakts, jo lietoto braucamrīku segmentā vēl arvien dominē dīzelis, un autobraucēji ar sadistisku mazohisma smīnu sejā lielās ar trīslitrīgiem dīzeļmotoriem, kuri kādreiz esot bijuši zirgspēku pilni.
No vienas puses zākāt dīzeļdegvielu nav nekāda pamata. Jā, zinātnieki uzstāj, ka tieši dīzelis visvairāk pieķēza gaisu, dedzina ozonā caurumus un izmaina klimatu uz visām pusēm vienlaicīgi, taču kā degviela tā vēl arvien ir noderīga.
Citviet Eiropā dīzeli pārbīda tālākā plauktā, jo nevienā vien pilsētā vai pat reģionā šāds auto netiek ielaists, vai arī par to jāsamaksā branga iebraukšanas maksa. Savu artavu izvēlē iegulda arī tas, ka arvien mazāk un mazāk Eiropas autobraucēji izjūt nepieciešamību pēc lielajām litrāžām – arī neliels benzīna motors ļoti veiksmīgi tiek galā pat ar ātrgaitas ceļiem.
Tad ko izvēlēties un no kā bēgt šobrīd pa gabalu? Šādu jautājumu arvien biežāk saņem auto industrijas pārstāvji, jo degvielas cena nu jau kādas četrdesmit dienas turas mums neierasti augstu. Lai arī akcīzes samazinājums pazemināja degvielas cenu par saviem pieciem centiem, vēl arvien daudziem roka nervozi pārskaita kabatā banknošu kaudzīti un snaikstās gar elektrisko automobiļu veikalu plauktiem. Neizpratne gan stimulē uz neordināriem pirkumiem, bet reizē tos bremzē un prātu attur no pārsteidzīgas rīcības.
Atgriežamies pie dīzeļa un secinām, ka šīs degvielas cena ir visaugstākā ne tikai Latvijā vien. No vienas puses dīzeļdzinējs paģēr nedaudz mazāk degvielas, bet no otras tie ir vismaz desmit vai pat divdesmit centi klāt katram iztērētajam litram. Tātad no ekonomiskā viedokļa starp dīzeļdegvielu un benzīnu starpība samazinājusies līdz minimumam. Nemaz nerunājot par lielo dīzeļu ēstgribu, kas jūtami pārsniedz modernu benzīna spēka iekārtu.
Tam visam klāt bēdīgi slavenās cietās daļiņas, kuras nu skaita pie katras tehniskās apskates, un lielai daļai iekļauties miljonā cerības sarūk kā miglaini dūmi. Daudzi izmanto šo dzinēja veidu galīgi ne pēc piederības, un gada laikā DPF filtrs iekšpusē sabetonējas kā saulē izmests māla pikucis. Tikpat lielai daļai ir nebūtiski, bet tomēr dzinēja defekti, kas pilniem vaigiem palīdz aizdambēt filtru. Un tad vēl gluži dabisks nolietojums, kas skar vismaz pusi mūsu autoparka! Kaut vai virzulī un cilindrā pazudis nodiluma mikrons padarīs savu melno darbu, un mēs to vien spēsim kā mainīt neejošos kvēpu filtrus.
Šīs nianses nekādi nedara dīzeļdzinējus iekārojamus, un sludinājumu lapās tie pacietīgi gaida savu nākamo saimnieku pat pusgadu un vairāk.
Ar benzīnu viss ir kārtībā, un tas vēl ilgi nezaudēs savu aktualitāti. Ja nu vien autobraucēju nepamatotās bailes no trīs cilindriem un 1,2 litru darba tilpumu. Toties degvielas patēriņš labi, ja kādi seši litri uz simts nobrauktiem kilometriem un nekāda zīlēšana kafijas biezumos ne pirms tehniskās apskates, ne aukstā ziemas rītā pie mīnus divdesmit!
Elektrība vēl arvien ir atsevišķa planēta un jāpaiet laikam, lai visi to spētu pieņemt. Dažiem tās ir bailes palikt lielceļa malā un netikt līdz uzlādes stabiņam – tas tomēr nav benzīns, ko var notecināt no kāda garāmbraucēja! Elektrību burciņā līdzi nepaņemsi pat tad, ja kāds piesakās aizvest līdz uzpildes stacijai.
Elektrība vēl arvien nav lēts prieks, ja vien neesi ar mieru spraukties katru rītu nelielā kārbiņā ar komisku izskatu un pieticīgu veiktspēju. Tiem, kuriem katrs kilometrs ir garants maizes riecienam vakariņās, šī izprieca varētu nebūt pati piemērotākā.
Lai arī LPG jeb sašķidrinātā naftas gāze vēl arvien spēcīgi dominē Polijā, Itālijā, Rumānijā un daudzās citās Eiropas zemēs, pie mums tā nav iedzīvojusies un pat nereti izpelnās ironiju no apkārtējiem.
Nevarētu gan piemeklēt nevienu mīnusu gāzei kā degvielai, ir īpaši, ja dažs labs auto ražotājs jau no rūpnīcas piedāvā LPG piemērotus dzinējus. Eksperimentējot ar vienu no šādiem eksemplāriem, secinājums uzprasījās pats no sevis – 6,1 litrs benzīna pret 7,8 litriem auto gāzes uz nobrauktiem simts kilometriem. Ja benzīna cena iekārtojusies pie viena eiro un astoņdesmit centiem, tad LPG cena vēl arvien turas pie sava iemīļotā viena eiro. Kalkulators saka, ka par tiem pašiem simts kilometriem mēs varam samaksāt vai nu vienpadsmit eiro par benzīnu, vai nu astoņus par auto gāzi.
Taču kāds Eiropas auto ražotājs, kurš pierādījis sevi kā pieprasītāko Eiropā, sapratis, ka viss var būt vēl izdevīgāk nekā mēs to spējam iedomāties! Dzinējs, kurā zem viena motora pārsega sarūmējies benzīns, auto gāze un elektrība! Tātad pilnvērtīgs hibrīds, kurš, uzpildot abas degvielas tvertnes, spēs mūs nogādāt no Rīgas līdz Eiroparlamentam Briselē un vēl atstās nelielu rezervīti mājupceļam.
Pagaidām tas ir pirmais un vienīgais trīsdaļīgais hibrīds, kas apvienots ar automātisko pārnesumu kārbu un iebūvēts visos zīmola modeļos. No ekoloģiskā viedokļa to var tikai apskaust, jo gāze sadeg teju vai bez pēdām, benzīns aiz sevis atstāj minimālu piesārņojuma šleifi, bet elektrība to visu padara dabai un klimatam vēl draudzīgāku.
Abus fosilos degvielas veidus var kombinēt manuāli ar pārslēdzēju vai arī atļaut to darīt automobiļa vadības bloku smadzenēm pēc saviem ieskatiem, vajadzības un situācijas. Elektrība pieslēdzas, gaitu uzsākot vai pilsētas režīmā, kā arī tad, kad iekšdedzes dzinējam pietrūkst spēka cīnīties ar uzstādītajiem uzdevumiem. Bez visa tā elektrību ražo iekšdedzes dzinējs un rekuperācijas sistēma, neliekot staipīt pagarinātājus un uzlādes vadus.
Mēs, protams, varam viszinoši ķiķināt par visu jauno un tātad mums nepieņemamo. Galu galā savulaik uz sārta sadedzināja puisi, kurš ieminējās par apaļu zemes lodi. Taču auto ražotāji ne sava prieka pēc iegulda miljardiem lielas investīcijas jaunu spēka sistēmu izstrādei, lai saglabātu mums iespēju neierobežot nobraukto kilometru skaitu, nesatraukties par obligātajām tehniskajām apskatēm un naktīs iemigt ar atvieglojumu dvēselē zinot, ka kaut kur kādas puķu dobes vietā izveidojies jauns ledājs! Pagaidām neliels un trausls, taču ar mūsu kopīgām rūpēm klimata izmaiņu jomā mēs drīz vien redzēsim dziņu mūžīgo sasalumu jau pie Alūksnes!