Valmieras novadā darbojas četri ZAAO eko laukumi, kuros iedzīvotāji var nodot dažāda veida atkritumus. Liela daļa pareizi sašķirotu atkritumu šeit tiek pieņemti bez maksas.
ZAAO Šķiroto atkritumu savākšanas nodaļas vadītājs Dinārs Sārs norāda, ka pavasarī eko laukumos pieaug gan apmeklētāju skaits un izteikti jūtamas arī sezonālās tendences: “Pavasarī noteikti varam teikt, ka aktuālākā lieta, protams, ir riepas. Cilvēki kļūst aktīvāki – ārā ir labs laiks, spīd saule, visi rosās pa dārzu, notiek dažādi darbi, tiek stādīti augi un puķes. Ja ir ieplānota, piemēram, siltumnīcas maiņa vai kādi uzlabojumi, jāņem vērā, ka siltumnīcas visbiežāk ir no stikla, plēves vai polikarbonāta. Ja tās tiek nojauktas un rodas šie materiāli, piemēram, vecais logu stikls, no kā siltumnīca veidota, tos droši var vest uz eko laukumu – mēs tos pieņemam bez maksas. Arī polikarbonāta siltumnīcas var nodot – protams, jāizvērtē, kā ērtāk tās transportēt, jo loksnes ir lielas, bet tās pieņemam kā iepakojumu, arī bez maksas. Plēvi gan vēlams iespēju robežās atdalīt no citiem materiāliem, piemēram, koka.”
Dinārs Sārs stāsta, ka viena no aktuālākajām pavasara sezonas aktualitātēm ir nolietoto riepu nodošana: “Runājot par riepām – tas nav tikai sezonāls jautājums. ZAAO visa gada garumā no vienas pilngadīgas personas bez maksas pieņem četras riepas. Ja ģimenē ir vairākas automašīnas, piemēram, viena reģistrēta uz vīra, otra uz sievas vārda, tad katra persona var nodot savas četras riepas.”
Mainoties sezonām un pārkārtojot garderobi, bieži vien atklājas, ka daļa apģērba vairs netiek izmantota.
Dinārs Sārs uzsver, ka tieši tāpēc pavasarī īpaši aktuāla kļūst tekstila nodošana: “Mūsu eko laukumos pieņemam arī tekstilu. Galvenais nosacījums – tam jābūt tādam, lai to vēl varētu izmantot atkārtoti. Var nodot dažāda veida apģērbu, bet, ja tas ir stipri nolietots – piemēram, ar caurumiem, notraipīts ar krāsu vai citādi bojāts, tad tas vairs nav piemērots tekstila nodošanai un jāizmet sadzīves atkritumos. Savukārt, ja apģērbs vienkārši vairs neder vai nepatīk, to vēlams ievietot maisā, lai pasargātu no mitruma, un droši vest uz eko laukumu – šādus tekstila izstrādājumus pieņemam bez maksas.”
Savukārt, sākoties dārza darbiem un remontiem, iedzīvotāji biežāk interesējas par lielgabarīta atkritumu nodošanas iespējām. Dinārs Sārs sakidro, ka tos nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteineros, taču eko laukumos šim nolūkam ir pieejami speciāli konteineri: “Lielgabarīta atkritumos ietilpst mēbeles, gultas, matrači un citi priekšmeti, kurus nevajadzētu ievietot sadzīves atkritumu konteineros. Nogādājot tos eko laukumā, šie atkritumi tiek pieņemti par noteiktu samaksu saskaņā ar cenrādi. Iedzīvotāji tiek aicināti iespēju robežās šos priekšmetus izjaukt, lai tos būtu vieglāk transportēt un nodot.”
Lai gan šķirošana kļūst arvien ierastāka, iedzīvotāji joprojām mēdz pieļaut arī kļūdas. Visbiežāk atkritumi netiek pienācīgi sašķiroti vai tiek ievietoti neatbilstošos konteineros. Tāpēc Dinārs Sārs atgādina, ka pirms nodošanas svarīgi pārliecināties, kuram atkritumu veidam tie paredzēti: “Viena no biežākajām kļūdām, ko iedzīvotāji pieļauj, ir saistīta ar stikla atkritumu šķirošanu. Bez maksas pieņemam logu stiklu – svarīgi, lai tas būtu bez piejaukumiem. Tāpat bez maksas var nodot stikla iepakojumu – pudeles un burkas, kurām jābūt tukšām. Taču bieži cilvēki domā, ka arī glāzes, trauki, vāzes vai spoguļi ir tas pats stikls, ko var ievietot stikla konteinerā. Patiesībā šie izstrādājumi ir no cita sastāva stikla un pārstrādei neder. Eko laukumos tos, protams, var nodot, taču tie tiek pieņemti par atsevišķu samaksu, un darbinieks uz vietas izskaidros, kā tos pareizi nodot.”
Lai eko laukuma apmeklējums būtu ātrāks un ērtāks, ieteicams atkritumus jau iepriekš sašķirot pa veidiem. Taču aktuālo informāciju par tuvākajiem ZAAO eko laukumiem, to darba laikiem un pieņemšanas nosacījumiem iespējams atrast ZAAO mājaslapā.