Par krāpniecības gadījumiem dzirdam diezgan bieži. Ierasts, ka arī policija un dažādi kiberdrošības eksperti regulāri skaidro un izglīto cilvēkus, lai tie nekļūtu par upuriem krāpnieku nagos. Bieži vien krāpnieki uzdodas par labi zināmu organizāciju pārstāvjiem. Arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas vārdā krāpnieki iedzīvotājiem sūta īsziņas un e-pastus.
“CSDD vārdā pēdējo mēnešu laikā klientiem tiek izsūtīti e-pasti un īsziņas ar it kā piešķirtajiem administratīvajiem sodiem, ko lūdz apmaksāt e-CSDD platformā, e-pakalpojumos. Taču klienti ir saskārušies ar daudzām krāpnieciskām vēstulēm un paziņojumiem, kas nav sūtīti no mums, bet ar mērķi izkrāpt naudas līdzekļus. Krāpnieki tiešām ir pacentušies un uzbūvējuši identisku e-CSDD mājaslapu, kur autorizācija notiek ar bankas starpniecību. Ievadot lietotāju numurus un paroles, krāpnieki var tikt klāt cilvēku banku kontiem un pārskaitīt līdzekļus uz krāpnieciskajiem kontiem.” Tā radušos situāciju komentē CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.
Gadījumā, ja esat saņēmuši ziņu no CSDD par kādu sodu, visvienkāršākais veids, kā par to pārliecināties, ir nevis klikšķināt uz saites, kas pievienota sūtītajā ziņā, bet gan izmantot CSDD e-pakalpojumus.
Katra krāpnieka sūtītajā e-pastā vai īsziņas beigās ir norādīts konts, uz kuru pārskaitīt naudu. Interesanti, ka šajā gadījumā, ja nauda tiktu pārskaitīta, tā tiešām nonāktu oficiālas valsts iestādes kontā. Tomēr arī šeit ir kāda nianse.
Mālmeisters: “Ne dīvainākais, bet pozitīvākais apstāklis ir tas, ka šie dati, kas ir norādīti Valsts kases konta numuros, ir patiesi. Ja netiek izmantota iespēja caur e-pakalpojumiem nomaksāt it kā administratīvo sodu, bet pa tiešo iekopējot attiecīgos kontus, tad naudiņa neaizripotu uz kādu krāpniecisko kontu, bet tiešām tiktu ieskaitīta valsts kasē. Bet tas ir pagaidām. Skaidrs, ka krāpnieki attīstās un domā līdzi. Vajadzētu pārliecināties par bankas datiem, kas ir saņēmēji.”
Tomēr uzņēmuma CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis uzsver, ka krāpnieki negaida, ka iekopēsiet kontus, uz kuriem ir jāveic maksājums par it kā saņemto sodu.
“Rakstītais ir, bet, ja jūs spiežat uz saiti, tur ir pilnīgi kas cits. Tas, kas ir rakstīts – jā, ja jūs to nokopējat kā tekstu un ievadāt interneta bankas programmā, protams, tas ir konts, kas pieder valsts kasei, uz ko sodi aiziet. Bet uzbrucēji negaida, lai jūs kopētu un maksātu caur internetbanku. Ziņās ir hipersaite, uz kuras uzklikšķinot, tiekam aizvirzīti citur. Tas ir pilnīgi kas cits. Tur nav nekādas saistības ar valsts kasi.”
Kiberdrošības eksperts atzīst, ka, diemžēl, ir cilvēki, kuri krāpnieku nagos nonākuši pat vairākas reizes.