Alūksnē atklāts līdz šim lielākais katastrofu pārvaldības centrs Latvijā

Jaunais katastrofu pārvaldības centrs Alūksnē ir lielākais no līdz šim atklātajiem centriem, te zem viena jumta mājvieta būs pat vairākiem dienestiem – tajā  atradīsies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Iekšlietu Digitālais centrs, Nodrošinājuma valsts aģentūra  un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

“No vienas puses, tas ir  vispār tāda saimnieciska rakstura izdevīgums, jo atkal ir infrastruktūra, kur mums ir vieni tīkli, viss tādā ziņā, ka katrai institūcijai nevajag domāt, kā uzturēt šo te infrastruktūru, un attiecīgi viņi var būt visi kopā, vienā infrastruktūrā viņu apkalpot,” – atzinīgi vairāku dienestu atrašanos zem viena jumta atzinīgi vērtē VUGD priekšnieks, ģenerālis Mārtiņš Baltmanis.

ReTV foto

Ne mazāk svarīgs ir arī tas aspekts, ka kopīgā atrašanās vieta arī veicinās ciešāku sadarbību ikdienas darbā un ātrāku informācijas apmaiņu, šo ieguvumu uzsver VP Ziemeļvidzemes iecirkņa priekšniece Valda Gibala – Lesiņa.

“To, ka mēs esam tik daudz dienestu kopā zem viena jumta, es redzu kā milzīgu ieguvumu, jo ikdienā mēs strādājam sazobē, mēs reaģējam kopā uz dažāda veida notikumiem un arī šeit, dzīvojot vienā telpā, satiekoties trenažieru zālē, satiekoties šeit, ēkas priekšā, pagalmā, veidojas šī savstarpējā komunikācija un tas komandas darbs. Arī ikdienā tad ir strādāt vieglāk. Ir jautājumi, kurus mēs varam profesionāli ātrāk atrisināt un, es domāju, arī iedzīvotāji ir ieguvēji no tā, ka visi dienesti ir vienkopus, šeit, šajā ēkā.”

ReTV foto

Jaunās telpas dienestiem tagad nodrošina arī komfortablus un modernus darba apstākļus un to, ka tas ir it sevišķi nozīmīgi ugunsdzēsējiem, glābējiem, uzsver VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Kellijs.

“Pirms 15 gadiem mums vēl bija struktūrvienības, kur bija sausās tualetes, tagad  tāda lieta vairs nav. Tagad ir struktūrvienībās pirtis, kur var pēc tam ieiet, lai tās kaitīgās vielas izvadītu, ir speciāli mazgātavas, kur nolikt apģērbu, lai izžūst, ventilējami skapji. Par tādām lietām piedomāts, ka ir kur nomazgāties, tādas lietas, kas it kā ir pašsaprotamas, bet kas līdz šim nebija. Galvenā priekšrocība ir, ka tā ēka ir būvēta tieši ugunsdzēsējiem, un ka tas ir nevis pielāgota ēka ugunsdzēsēju vajadzībām, bet ēka ir būvēta ugunsdzēsējiem, tātad ir paredzēts jau viss tas, kas ir nepieciešams. Teiksim, tur garāžas pietiekama izmēra, tur nomazgāt, tālāk novietot visu, un tas viss ir tā izvietots, lai ērti strādātu. Tas nav tā, ka tev jānes uz citu ēku, jāiet uz citu ēku, kā bija Alūksnē vecajā daļā, kad mašīna stāvēja vienā ēkā, jāiet uz citu ēku dzīvot, jāiet uz citu stāvu. Tā kā te viss ir vienkopus un par visu ir padomāts, un ērti ir strādāt.”

ReTV foto

Katastrofu pārvaldības centra izveidei Alūksnē ir īpaša nozīme arī ņemot vērā to, ka novads ir arī Latvijas austrumu pierobežā un robežojas ar agresorvalsti – Krieviju. VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis uzsver, ka ieguldītās investīcijas ir svarīgs vēstījums novada iedzīvotājiem.

“Mēs iedzīvotājiem šajā reģionā parādām, ka šeit tiek investēti līdzekļi, lai šeit cilvēki būtu, tātad šeit var attīstīties ekonomika, jo viņi zina, ka ir infrastruktūra, no kurienes viņiem tiks nodrošināta drošība.”

ReTV foto

Šo soli kā būtisku pierobežas drošības stiprināšanā uzsver arī Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis.

“Pirmkārt, mūsu cilvēkiem ir mūsdienīgi un atbilstoši darba apstākļi, bet pats svarīgākais ir tas, ka mēs, Alūksnes novada pašvaldība un valsts, esam spējuši sadarboties, kas ir ļoti svarīgi, jo pašvaldība ir lēmusi par šīs zemes, uz kuras atrodas šis centrs, nodošanu šī mērķa sasniegšanai. Man liekas, tas ir ļoti svarīgi, domājot par to, lai stiprinātu tieši pierobežu un īpaši šinī laikā. Tas arī ir signāls mūsu iedzīvotājiem par to, ka šie  cilvēki vai iestādes, kuras aizsargā mūs, viņas vienkopus kļūst stiprākas, un mums ir lielāka pārliecība par to, ka mēs varam justies šeit, pierobežā, droši.”

Alūksnes katastrofu pārvaldības centrs ir viens no deviņiem katastrofu pārvaldības centriem Latvijā, kuru izbūve īstenota ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu.