89 gadu vecumā miris Norvēģijas karalis Haralds V, piektdien paziņojis Norvēģijas karaļnams. Karalis miris mierīgi piektdien, 28. augustā, plkst. 6.35 Oslo Universitātes slimnīcā “Rikshospitalet”.
Pēc tēva nāves Norvēģijas tronī automātiski stājies viņa dēls, līdzšinējais kroņprincis Hokons, kļūstot par karali Hokonu VIII. Haralds V līdz savai nāvei bija vecākais valdošais monarhs Eiropā.
Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre, reaģējot uz karaļa nāvi, paziņojis, ka sēro visa valsts. Viņš uzsvēra Haralda vairāk nekā trīs desmitgades ilgo kalpošanu Norvēģijai un spēju vienot sabiedrību valstij grūtos brīžos. Piektdien paredzēta arī valdības sanāksme, kam sekos ārkārtas Valsts padomes sēde Karaļa pilī kopā ar jauno karali.
Haralds V dzimis 1937. gada 21. februārī. Viņš bija pirmais Norvēģijā dzimušais princis vairāk nekā 500 gadu laikā. Kad 1940. gadā nacistiskā Vācija okupēja Norvēģiju, trīs gadus vecais Haralds kopā ar māti un māsām devās bēgļu gaitās – vispirms uz Zviedriju, bet vēlāk uz ASV. Viņa tēvs un vectēvs kara laikā atradās trimdā Lielbritānijā kopā ar Norvēģijas valdību.
Pēc kara Haralds atgriezās Norvēģijā, mācījās militārajā akadēmijā un Oksfordas Universitātē. Viņš bija arī aizrautīgs burātājs un vairākkārt pārstāvēja Norvēģiju olimpiskajās spēlēs. 1987. gadā Haralds kā jahtas kapteinis izcīnīja pasaules čempiona titulu.
Par Norvēģijas karali Haralds kļuva 1991. gada 17. janvārī pēc sava tēva karaļa Ūlava V nāves. Viņš turpināja sava tēva un vectēva tradīciju, par karaļa devīzi izvēloties vārdus “Viss Norvēģijai”.
Haralds tika uzskatīts par populāru monarhu, kurš savas valdīšanas laikā centās modernizēt Norvēģijas karaļnamu. Īpašu sabiedrības atzinību viņš izpelnījās pēc 2011. gada 22. jūlija teroraktiem Oslo un Ūtejas salā, kuros tika nogalināti 77 cilvēki. Karalis kļuva par vienu no balsīm, kas pauda visas valsts sēras un aicināja Norvēģijas sabiedrību saglabāt atvērtību un demokrātiskās vērtības.
Arī karaļa privātā dzīve savulaik kļuva par daļu no Norvēģijas monarhijas modernizācijas. Haralds deviņus gadus gaidīja sava tēva atļauju apprecēt Sonju Haraldsenu, kura nebija aristokrāte. Pāris apprecējās 1968. gadā, un laulībā piedzima divi bērni – princese Marta Luīze un Hokons.
Pēdējos gados karaļa veselība vairākkārt radīja bažas. 2024. gadā, saslimstot ceļojuma laikā Malaizijā, viņam tika ievietots pagaidu elektrokardiostimulators, bet vēlāk – pastāvīgs. Neskatoties uz veselības problēmām un citu Eiropas monarhu lēmumiem atteikties no troņa, Haralds nevēlējās abdikēt. Pēc Dānijas karalienes Margrētes II paziņojuma par atkāpšanos 2024. gadā Haralds uzsvēra, ka viņa dotais karaļa zvērests ir “uz mūžu”.