Tukumā jau kopš pagājušās vasaras notiek Brīvības laukuma pārbūve. Laukums tiek veidots pēc aptuveni pirms desmit gadiem notikušā metu konkursa uzvarētāja iecerēm. Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, vismaz pagaidām laukumā paredzētajā strūklakā vairs nebūs dejotājas skulptūra, tomēr arhitekti padoties negrasās. Šodien laukumā iemūrētajā laika kapsulā līdzās vēstījuma nākamajām paaudzēm un datiem par projekta norisi arhitekts ielika arī miniatūru dejotājas skulptūru.
Brīvības laukumam Tukumā ir sena vēsture. Tā pirmsākumi meklējami jau 14. gadsimtā, bet pirmoreiz Brīvības laukuma vārdu tas ieguvis 1935. gadā.
Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola: “Bija arī diezgan daudz domu par to, kādu pieminekli varētu būvēt Brīvības laukumā, un tā arī vienošanās netika panākta, un tas netika uzbūvēts. Pēc 20 gadiem 1955. gadā šeit uzstādīja pieminekli Ļeņinam.”
Jau Atmodas laikā laukums atguvis Brīvības laukuma nosaukumu un 1990. gada 29. maijā demontēts arī okupācijas varas simbols. Tagad laukumā atkal noris pārbūves darbi, kas galvenokārt bijuši vajadzīgi, lai nomainītu un paplašinātu komunikācijas tīklus, kas vietumis bijuši no 20. gadsimta sākuma.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA): “Mēs esam nomainījuši visu – gan lietus ūdens kanalizāciju, gan esam pievilkuši klāt jaunu siltumtrasi, jo šai sektorā centrālā siltumapgāde nebija. Domājot uz priekšdienām, lai varētu pieslēgt arī Pils ielu un apkārtējās ēkas, ir izdarīti visi darbi.”
Iedzīvotājus gan vienmēr vairāk interesējis laukuma vizuālais tēls, kas šobrīd tiek veidots pēc pirms aptuveni desmit gadiem rīkotā metu konkursa uzvarētāja iecerēm. Tomēr šajos gados iedzīvotāju domas ir mainījušās, īpaši par dejotājas skulptūru strūklakā.
Arī Rita, kura atnākusi uz laika kapsulas iemūrēšanas ceremoniju, ir pret to: “Nu, nezinu, to, kas bija avīzē, nē. Citu? Īpaši laikam neprasās.”
Lai gan pēc daudzajiem iedzīvotāju iebildumiem dejotājas skulptūra no projekta vismaz pagaidām izņemta, šodien laika kapsulā līdzās vēstījumam un datu nesējā ierakstītajai projekta gaitai arhitekts pievienoja arī miniatūru dejotājas skulptūru.
Arhitekte Krista Beļavniece skaidro: “Tā kā mūsu pusē aktualitāte nav zudusi, radās šī doma atgādināt arī pārējiem, ka diskusija turpinās, un tas ir mūsu novēlējums pilsētai.”
Arhitekts Mārtiņš Ošāns piebilst, ka viedoklis nerodas ne no kā: “Mēs jums piedāvāsim jau nākamo stadiju – metu, kāda izskatās šī skulptūra, apspriest to. Ja tas tā nebūs, varbūt būs kāda cita ideja, bet noteikti tas telpiskais akcents šajā laukumā ir nepieciešams.”
Brīvības laukuma pārbūvi, kura izmaksas ir gandrīz 2,5 miljoni eiro, plānots pabeigt līdz šā gada 18. novembrim.
SIA “Amatnieks” valdes loceklis Janeks Žizņevskis uzskata, ka to ir iespējams izdarīt: “Darbi šobrīd ir izgājuši ārā no zemes darbiem. Šīs daļas darbiem ir palikusi labiekārtošana. Protams, tur tālāk vēl būvējas siltumtrase un kanalizācija, bet mērķi par to, lai būtu uz 18. novembri, ir reāli.”
Jautājums par skulptūru strūklakā tikšot aktualizēts ne ātrāk kā nākamā gada maijā, kad būšot redzams, kā tā izskatās bez dejotājas.