Vai tas nav dīvaini, ka piedzīvojumu filmās automobiļi sprāgs uz velna paraušanu teju vai uz katra stūra? Tā vien šķiet, ka pietiek ar Čaka Norisa stingro skatienu, lai lepns limuzīns uzietu gaisā kā pulvermuca! Ja auto apgāžas – tas uzsprāgst. Ja auto ieskrien kokā – tas uzsprāgs. Ja automobilim pārplīst riepa – tas uzsprāgst. Tā varētu turpināt bezjēdzīgi ilgi, taču cik bieži mēs reālajā dzīvē esam redzējuši sprāgstošu automobili?
Pēdējā laikā nav nekāds retums degošs auto. Dūmu mutuļi, tumši sarkanas liesmas, taču beigu galā lielais blīkšķis parasti izpaliek.
Nozares speciālisti apgalvo, ka modernajiem automobiļiem ir gana spējīga drošības sistēma, kas pasargā liesmu piekļūšanai degvielai. Tātad ugunsdzēsēji noteikti ieradīsies ātrāk par grāvējfilmas tradicionālā blīkšķa specefektiem.
Turklāt interesanti ir tas, ka vienas no drošākajām automašīnām ir tās, kuras aprīkotas ar gāzes sistēmu, jo speciāls ventilis novada uguns bīstamo gāzi prom no automobiļa un ļaunākais scenārijs varētu būt gāzes šķiltavas deglim līdzīga uguns strūkla, kas vērsta prom no automobiļa.
Arī elektriskie spēkrati aizdegoties reti. Piemēram, Latvijā aizdedzies tikai viens elektriskais spēkrats, atšķirībā no tiem, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju. Ne viss, ko rāda interneta dzīlēs, ir patiesība!
Kādēļ automobilis var aizdegties? Te padoms meklējams pie tiem, kas ikdienā nodarbojas ar ugunsdrošības aprīkojumu, ugunsnelaimes analīzi un drošības nodrošināšanu. Tādēļ vēl jo vairāk viņu viedoklī ir vērts ieklausīties!
Viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem, kādēļ automobilis var aizdegties, ir degvielas noplūde. Ja degviela – benzīns vai dīzelis – nonāk saskarē ar karstām virsmām vai dzirkstelēm, tā var aizdegties. Piemēram, ja degvielas caurule ir bojāta, degviela var noplūst uz dzinēja daļām, kas ir karstas. Turklāt automobiļos ir arī dažādi uzliesmojoši materiāli, piemēram, eļļa, kas var radīt ugunsgrēku.
Vēl viens izplatīts cēlonis automobiļu aizdegšanai ir elektroinstalāciju problēmas. Bojāti vadi vai nepareiza elektroinstalācija var radīt īssavienojumus, kas, savukārt, var izraisīt ugunsgrēku. Piemēram, ja elektrības vadi ir nolietojušies vai bojāti, tie var izraisīt dzirksteļu veidošanos, kas var izraisīt uguni. Tādēļ ir svarīgi regulāri pārbaudīt automobiļa elektroinstalāciju un veikt nepieciešamos remontdarbus. Droši vien arī pašdarbība automobiļa elektroinstalācijā nav pieļaujama, lai izvairītos no paviršiem savienojumiem, sliktas izolācijas vai nepareizu elementu pieslēgumiem.
Dzinēja pārkaršana ir vēl viens faktors, kas var novest pie automobiļa aizdegšanās. Ja dzinējs ir pārkarsis, tas var izraisīt eļļas vai citu šķidrumu iztvaikošanu, kas, saskaroties ar karstajām virsmām, var izraisīt uguni. Bieži vien dzinēja pārkaršana notiek, ja ir problēmas ar dzesēšanas sistēmu, piemēram, ja ir bojāts radiators vai bloķēti dzesēšanas kanāli. Regulāra dzesēšanas sistēmas pārbaude un apkope ir svarīga, lai novērstu šādas situācijas.
Dažādas iekārtas un aksesuāri, ko mēs izmantojam automašīnā, arī var izraisīt aizdegšanos. Piemēram, ja automašīnā ir uzstādīta nepareiza iekārta vai ja ierīce ir bojāta, tā var radīt īssavienojumus un dzirksteles. Turklāt, ja automašīnā ir uzstādīti papildus aksesuāri, kas nav saderīgi ar automašīnas elektrisko sistēmu, tas var izraisīt ugunsgrēku. Tādēļ ir svarīgi izmantot tikai ražotāja ieteiktās iekārtas un aksesuārus. Tas varētu būt izskaidrojums, kādēļ tehniskajā apskatē pieprasa tikai sertificētas elektronikas ierīces. Tajā skaitā tas attiecas uz gluži parastām auto spuldzēm.
Daudzi automobiļu aizdegšanās gadījumi var rasties arī nepietiekamas apkopes dēļ.
Ja netiek veikta regulāra automašīnas apkope, tas var novest pie dažādām problēmām, kas palielina ugunsgrēka risku. Piemēram, ja netiek mainīta eļļa vai filtrs, tas var radīt motora darbības traucējumus un palielināt siltuma rašanos.
Regulāra automobiļa apkope un servisa apmeklēšana ir būtiska, lai nodrošinātu drošu automašīnas darbību.
Nelaimes gadījumi un sadursmes ir vēl viens iespējamais aizdegšanās cēlonis. Pēkšņas sadursmes var izraisīt mehāniskus bojājumus, kas var radīt degvielas vai eļļas noplūdes, savukārt šīs noplūdes var izraisīt ugunsgrēku. Pat ja automašīna tiek labi uzturēta, negadījumi var izraisīt neparedzētas situācijas. Tādēļ ir svarīgi būt uzmanīgiem uz ceļa un ievērot drošības noteikumus, lai samazinātu negadījumu risku.
Automobiļos ir vairāki potenciālie ugunsgrēka avoti. Piemēram, automobiļa salons, kur var būt uzliesmojoši materiāli – audumi un plastmasas detaļas. Ja salonā ir degviela vai citas ķīmiskas vielas, tas var palielināt ugunsgrēka risku. Turklāt, ja automašīnā tiek turēti uzliesmojoši priekšmeti, piemēram, aerosoli vai degvielas kannas, tie var viegli izraisīt ugunsgrēku tā pat, kā neveiksmīgi salonā atstāta ūdens pudele, kas saules staros nostrādā kā palielināmais stikls un spēj ne tikai sabojāt salona apdari, bet to aizdedzināt.
Lai novērstu automobiļa aizdegšanos, ir svarīgi veikt regulāras pārbaudes un apkopes. Ieteicams vismaz reizi gadā apmeklēt autoservisu, kur speciālisti var pārbaudīt automašīnas stāvokli un novērst iespējamās problēmas. Turklāt, vadoties pēc ražotāja ieteikumiem, ir jāpārbauda degvielas un eļļas sistēmas, elektriskās sistēmas un dzesēšanas sistēma. Lai nu ko, bet šādas diagnostikas mūsdienās nav ne dārgas, ne sarežģītas. Lielāko tiesu pietiek ar diagnostikas datora pieslēgšanu, lai uzzinātu par bojātām elektriskajām ķēdēm.
Automobiļu aizdegšanās ir nopietna problēma, kas var radīt ievērojamus zaudējumus un pat apdraudēt cilvēku dzīvības. Izprotot galvenos iemeslus, kādēļ automašīnas var aizdegties, un ievērojot drošības pasākumus, mēs varam samazināt risku un nodrošināt drošāku braukšanu. Regulāra automobiļa apkope un uzmanība uz ceļa ir galvenie faktori, lai izvairītos no šīm bīstamajām situācijām.
Turklāt, ja “slīkoni” vēl var mēģināt izžāvēt un ātri pārdot, kamēr jaunais īpašnieks vēl nav pamanījis reālo situāciju, tad ugunsgrēkā cietis automobilis visticamāk satiksmē nevarēs atgriezties. Ja gadījumā māc aizdomas, ka iekārotais auto saskāries ar uguns nelaimi, no tāda būtu jābēg pa gabalu, jo ugunsgrēka radītais karstums būs deformējis ne tikai virsbūves detaļas, bet arī nesošās konstrukcijas.