Kad kāds mēģina mums iesist pa seju, mēs automātiski un nedomājot cenšamies galvu aizsegt ar rokām. Pat necenšamies, jo šāda darbība ir balstīta uz iedzimtiem instinktiem. Turklāt tam nav nepieciešams naidpilns kautiņš – par biedējot vai rotaļājoties pašaizsardzības un pašsaglabāšanās instinkts strādā bez mūsu līdzdalības. Mēs satrūkstamies no skaļa un pēkšņa trokšņa, mēs palecam sāņus, ja no jumta krīt lāsteka, mēs tveram pēc glābšanas riņķa, ja esam pārkrituši pāri laivas malai.
Dīvainā kārtā pie auto stūres šīs zemapziņā ieliktās prasmes izplēn kā dūmi un cilvēkus pārņem pārliecība, ka viņi ir nemirstīgi. Ka viņi ir kaķi, kuriem Dievs piešķīris septiņas dzīvības. Vai varbūt, ka ir datorspēles varoņi, kuri vienmēr var atsākt visu no tās vietas, kur kaut kas samisējies?
Lai arī reizi no reizes valsts satiksmes drošības plānā tiek likts galvenais akcents uz kustības ātrumu, smagie negadījumi galvenokārt notiek gluži parasta stulbuma dēļ. Frontālās sadursmes izdzēš visvairāk cilvēku dzīvības satiksmes negadījumos.
Grozies kā gribi, bet frontāla sadursme var notikt tikai vienā gadījumā – ja kāds no satiksmes dalībniekiem atrodas pretējās braukšanas joslā. Protams, iespējas šādai situācijai ir daudz un dažādas, taču vispopulārākā noteikti ir neapdomīga apdzīšana. Bieži vien tur, kur to aizliedz satiksmes noteikumi, veselais saprāts un jebkuras loģiskas domāšanas iezīmes.
Jau atkal dzisušas divas nevainīgu cilvēku dzīvības, no kurām viena piederēja bērnam. Ievainojumi un morālās traumas veselai virknei nepilngadīgu jauniešu. Iznīcināta paša karstgalvja turpmākā dzīve, pat nerunājot par tehniku, kas maksā pamatīgu naudu.
Drošas braukšanas apmācības speciālisti uzskata, ka šādās situācijās vainojamas divas nopietnas problēmas. Abas pilnā mērā saistītas ar mūsu smadzenēm, apkārtējās situācijas uztveri un attieksmi pret savu un apkārtējo līdzcilvēku dzīvībām. Trūkst gluži dabiskā pašsaglabāšanās instinkta – sejai priekšā pastieptās rokas. Ja nu vien ceļu satiksmē šim pašsaglabāšanās instinktam vajadzētu izpausties nedaudz savādāk.
Pats ļaunākais un bīstamākais autobraucēja pieņēmums pēc speciālistu domām ir klasiskais “ar mani jau nu gan tas nenotiks”. Notiks, ja būsim pārliecināti par savu nemirstību, par to, ka pretī braucošais iebrauks grāvī, blakus esošais parausies nost no ceļa, ļaujot mierīgi ne tikai pabeigt bezatbildīgo manevru, bet to bravurīgi turpināt.
Pieredzējuši autosportisti apgūst vadīšanas iemaņas slēgtās trasēs, atstrādājot katru iespējamo situāciju līdz automātiskam zemapziņas līmeni. Neraugoties uz to, arī autosportā nebūt ne reti notiek smagi un pat traģiski negadījumi.
Parasts ielas automobilis nav aprīkots ar drošības karkasu un automobilī esošie pirms brauciena nevelk ķiveres. Protams, mūsdienu automobiļu drošības sistēmas ir unikālas un spējīgas, taču no frontāla trieciena ne vienmēr varošas pasargāt. Sliktā ziņa ir tā, ka Latvijas vidējais autoparka vecums strauji tuvojas piecpadsmit gadu robežai, kas liek domāt, ka drošības sistēmas arī paguvušas gan morāli, gan tehniski novecot. Tas ir iemesls jo īpaši apdomāt katru manevru, līdz pieņemt liktenīgo lēmumu. Apdomāt pat tad, kad situācija ir šķietami droša un nevainīga!
Drošas braukšanas apmācības speciālisti ir sagatavojuši drošas apdzīšanas instrukciju, kuru klātos apgūt kā reizes rēķinu, ja vēlamies pasargāt savus tuviniekus no vainagu pirkšanas un kapu kopšanas. Viss ir loģiski un pašsaprotami, taču drošības labad der to atsvaidzināt atmiņā gan pašiem, gan likt to izdarīt saviem tuviniekiem. Vēl jo vairāk, ja kāds no tiem vēl pagaidām nevar lepoties ar lielu pieredzi.
1.Pārbaudiet situāciju: Pirms apdzīšanas manevra, skatieties spogulī, lai pārliecinātos, ka kāds cits autovadītājs jau nav uzsācis apdzīšanu. Vienlaicīga automobiļu apdzīšana gan ir aizliegta noteikumos, taču daudzi nepacietīgie mēdz uzsākt manevru no kolonnas beigām, radot bīstamas situācijas pārējiem braucējiem.
2.Paziniet ceļa apstākļus: Apdzīšana ir atļauta tikai uz tieši marķētām apdzīšanas joslām. It īpaši dzelžaini tas attiecas uz ceļiem, kuros ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. Piemēram, ja redzat dzeltenās, nepārtrauktās vai dubultās nepārtrauktās līnijas, tas norāda, ka apdzīšana ir stingri aizliegta un dzīvībai bīstama. Jāpiebilst, ka tas pats attiecas uz drošības saliņām un krustojumiem, kur jebkāda veida manevri ir stingri aizliegti, taču praksē diezgan bieži sastopami.
3.Dotiet signālu: Pirms sākat apdzīšanu, signalizējiet ar pagrieziena rādītāju, lai brīdinātu citus satiksmes dalībniekus. Gan tos, kas atrodas aiz jums, gan tos, kuri ir priekšā un vēro jūs atpakaļskata spogulī un pat tiem, kas tuvojas par pretējā virziena kustības joslu. Turklāt pagrieziena signāls jāieslēdz labu brīdi pirms manevra uzsākšanas, lai visas iesaistītās puses pagūtu to pamanīt!
4.Veiciet apdzīšanu droši: Apdzeniet automašīnu ātri un precīzi, bet neiznākot uz pretējo joslu ilgāk par nepieciešamo. Piemēram, ja apdzenat lēnāk braucošu automobili, pārliecinieties, ka priekšā ir pietiekami daudz vietas. Jārēķinās arī ar to, ka uz ceļa grūti noteikt pretī braucošā patieso ātrumu un šķērslis var pietuvoties daudz ātrāk, kā mēs to esam iedomājušies. Vislabāk apdzīšanu veit tad, kad pretējā josla ir tukša līdz pat viena kilometra attālumam. Pie ātruma 90 kilometri stundā šis attālums ir tikai neliels mirklis.
5.Atgriezieties joslā: Pēc apdzīšanas, kad esat pārliecināts, ka esat droši apsteidzis, signalizējiet ar pagrieziena rādītāju un atgriezieties savā joslā. Pat tad, ja situācija kļūst bīstama, liela nozīme ir precīzi parādītam pagrieziena rādītāja virzienam, lai pārējie situācijā iesaistītie pareizi spēj nolasīt jūsu manevra turpinājumu. Nav nekāds retums, kad smagas sadursmes notiek tikai tādēļ, ka ekstrēmā situācijā visi iesaistītie pagriež stūri vienā virzienā, mēģinādami izbēgt negadījumu.
6.Novērtējiet attālumu: Kad atgriežaties, pārliecinieties, ka starp jums un apdzīto automašīnu ir pietiekami daudz vietas. Vispirms jau tādēļ, lai apdzītajam transporta līdzeklim nav nepieciešamība strauji samazināt ātrumu vai pat bremzēt. Nelielas distances gadījumā tas beigsies slikti. Vēl sliktāk būs tad, ja esat apdzinis kravas auto vai pasažieru autobusu, kam manevru iespējas ir daudz ierobežotākas un bremzēšanas ceļš ir krietni garāks.
7.Neapdzeniet autokolonnu: Ja kopējā satiskmes plūsma ir loģiska in vienlīdzīga, tad apdzīšanas vajadzība ir pielīdzināma nullei. Visbiežāk plūsmas ātrums samazinās brīžos, kad aiz kāda no lēnāka transporta līdzekļa izveidojusies kolonna. Šādā situācijā bez nepamatota riska veikt apdzīšanu ir gaužām bezjēdzīgs pasākums, jo visas kolonnas apsteigšana prasīs ilgu laiku, daudz nervu šūniņu un iespējami traģisku finālu.
8.Pārliecinieties par redzamību: Aizmirstiet par apdzīšanu vietās, kur tas ir pretēji vesalam saprātam – pret kalnu, kur jebkurā brīdī var uzrasties pretīm braucējs, straujā pagriezienā, pat visnotaļ līganā ceļa līkumā, ja tā malas sedz koki, krūmi vai citi šķēršļi. Tikai tad, kad esat droši par vienmērīgu un drošu apdzīšanu, kas netraucēs nevienu citu satiksmes dalībnieku un neapdraudēs savu un apkārtējo dzīvības, uzsāciet manevru ievērojot visus augstāk minētos punktus!