Ir divas cilvēku grupas, kuras katru gadu tiek pie pamatīgas šoka terapijas, jo gadu no gada kā no skaidrām debesīm kādā vēlā rudens rītā jāsāk kasīt ledu no automobiļa vējstikla, jālej no tējkannas vārošs ūdens uz slēdzeni, lai iekļūtu spēkratā un atklājas šausminoša patiesība – ceļi un ielas ir slidenas! Nu protams, stāsts ir par autovadītājiem un komunālajiem dienestiem. Kā vieni tā otri vēl ne reizi nav bijuši sagatavojušies un gatavi ziemai. Līdzīgi kā ēģiptieši, mēs esam vairāk kā pārliecināti – pie mums taču nekas tāds notikt nevar!
Liksim mieru ceļu dienestiem, sētniekiem, ielu kaisītājiem un sniega novācējiem. Tā ir kategorija, kuru ne mēs, ne jūs ietekmēt nevaram. Taču paši pie sava rakstura audzināšanas pieķerties varam gan. Negribam gatavoties ziemai, bet saņemam dūšu kulakā un dodamies uz auto piederumu veikalu, lai sarūpētu visu nepieciešamo!
Gan teorētiski, gan praktiski Latvijas klimatiskajos apstākļos visiem automobiļiem būtu maigi jāčāpo ar mīksta gumijas sastāva ziemas riepām. Tas ir zelta vidusceļš, jo Eiropas tipa ziemas riepas vairāk noderēs tur, kur sniegs vienmēr nošķūrēts, ledus nokausēts ziemas spelgonī un dzīvsudraba stabiņš nepārsniedz kādus desmit grādus mīnusā.
Vai Latvijā vajadzīgas radzes? Atkal jau teorētiski, jo praktiski mūsdienu mīksta sastāva jeb arktiskā tipa riepas spēj nodrošināt to pašu saķeri, ko radzes. Protams, ne visi dzīvo pilsētā, tādēļ radzes var būt noderīgas tur, kur sniegs un ledus uz ceļa labākā gadījumā ir nedaudz pieblietēts un nekādi ne novākts.
Radzes gan uzliek zināmus pienākumus – stingri ievērot datumus, kad ar tām drīkst sākt braukt un kad tās noteikti jānoauj. Turklāt šie datumi ne vienmēr saskan ar reālo situāciju un laika apstākļiem.
Riepas ar radzēm daudzviet ir aizliegtas. Gan izbraucot no Latvijas jārēķinās, ka ar radzēm tālāk ceļš slēgts, gan šādu tādu būvmateriālu veikalu noliktavā iebraukt nedrīkstēs. Vārdu sakot, ja viss apmierina, tad kādēļ gan nē!
Vispareizākā izvēle ir un paliek “Nordik” jeb arktiskā tipa riepas ar mīkstu gumijas sastāvu un specifisku protektora zīmējumu, kuras noturēs mūs uz tīra, sausa, slapja un slidena ceļa. Tātad riepas, ar kurām varam ceļot, braukt visur un vienmēr. Vienīgā prasība jebkurai ziemas riepai – simboliņš ar kalnu un sniegpārsliņu, kas apliecina, ka šis nav mistiskas vissezonas riepas, bet izstrādātas tieši ziemai.
Silikons, dāmas un kungi, nav tikai sieviešu daiļuma izcelšanai vien. Šķidrā veidā tas lieliski noder, lai ar to pārklātu auto (un ne tikai auto) durvju blīvējuma gumijas. Tā ir garantija, ka no rīta, berzējot samiegotas acis un nolādot visu pasauli, mēs tomēr varēsim atvērt kaut vai vienas durvis un tātad uz darbu dosimies siltā automobilī un ne vēsā tramvajā!
Silikons pieejams gan aerosola veidā, gan pudelītē ar sūkli, lai vielu ērtāk uzklāt uz apstrādājamās virsmas. Otrais variants droši vien varētu būt gan praktiskāks, gan ērtāks, jo trāpīsim silikonu tur, kur mēs to vēlamies un ne visā salonā, ieskaitot vējstiklu.
Logu skalojamais šķidrums ir tas, uz ko daudzi cenšas ietaupīt. Cik plaši gan var būt autobraucēju izdomas lauki, ja speciālu vējstikla šķidrumu dažu eiro vērtībā spēj aizstāt ar trauku mazgājamo līdzekli, kas atšķaidīts ar akas ūdeni?
Ja vasarā mēs vēl varam eksperimentēt, tad ziemā variantu nav. Lai gan dzirdēti stāsti par degvīnu un krāna ūdeni, kam pievienots veļas mazgājamais pulveris. Labāk no grēka tālāk un izvēlēties ziemas vējstikla šķidrumu, kurš spējīgs kalpot līdz pat mīnus divdesmit grādiem. Ja tomēr sals ir lielāks par norādīto darba temperatūru, ir lielas cerības “izdzīvot”, jo vēl labu laiku divdesmit grādu šķidrums mēģinās kristalizēties, palēnām sabiezēt un diez vai līdz galam sasals. Tātad mums būs gana daudz laika, lai iegādātos un pielietu koncentrātu. Tādu, kas spējīgs turēties pretim pat mīnus sešdesmit grādiem pēc Celsija.
Te jāpačukst priekšā kāds liels noslēpums – šāds koncentrāts lieti var noderēt arī šobrīd, kad pilna bāciņa ar vasaras vējstikla šķidrumu, bet mīnusi var uzglūnēt jau rīt. Sešdesmit grādu koncentrāts padarīs visu bāciņas saturu noturīgu vismaz līdz mīnus desmit grādiem. Protams, tas nav risinājums visai ziemai un šāds kokteilis jāizlieto pēc iespējas ātrāk.
Laikam jau lieki piebilst, ka tieši tagad ir īstais laiks pārbaudīt visus darba šķidrumus, kādi vien automobilī atrodami. To var izdarīt gandrīz katrā sevi cienošā servisa centrā ar speciāliem instrumentiem un ierīcēm. Svarīgākais objekts – dzesēšanas šķidruma izplēšanās trauciņš. Vispirms jau tajā šķidrumam jābūt līdz speciālai atzīmei. Otrkārt divu gadu laikā jebkurš šķidrums izstrādājas un zaudē savas īpašības. Visnotaļ nepatīkams pārsteigums būs tad, ja neesam laikus papildinājuši vai pat nomainījuši dzesēšanas šķidrumu un tas jau pie nieka desmit grādu aukstuma pārvēršas aizdomīgas krāsas ledū.
Nozares speciālisti iesaka papildināt dzesēšanas šķidruma krājumus tikai tad, ja ir pilna pārliecība par to, kāds šķidrums sistēmā atrodas šobrīd. Ja pārliecības nav, tad labāk to nomainīt pilnībā, jo kokteilis, iespējams, nespēs tikt galā ar savu uzdevumu un dažos gadījumos dažādi šķidrumi var pat savā starpā uzrīkot īstas milžu cīņas.
Un visbeidzot nenāktu par ļaunu padomāt par auto salona paklājiņiem. Rudens, ziemas un pavasara mēnešiem piemērotākie būs gumijas. Vanniņas ar izteiktu šūnu rakstu, jo tad uzkrāto šķidrumu būs vieglāk izcelt kopā ar paklājiņu un izliet ceļmalā. Vanniņās vien visa uzkrātā žļurga ietiepīgi viļņosies un līs pāri malām.
Gumijas paklājiņus var vieglāk noskalot jebkurā auto mazgātavā un neļaut uz tiem sakrāties ar apaviem sanestos ceļu kaisāmos materiālus. Tātad arī zamšādas zābaciņi un dārgo bikšu gali nepārklāsies ar baltiem ornamentiem un izplūdumiem.
Labas gaismas svaigi dzidrinātos lukturos, kvalitatīvi nomazgāts vējstikls, pareizi noregulēti sānskata spoguļi, atbilstoši darba šķidrumi un pareizi izvēlētas riepas ļaus mums visiem kopā daudz maz nesāpīgi pārziemot un iebraukt nākamajā vasarā ar labi saglabātu auto. Protams, ja arī pretrūsas apstrāde veikta laikus!