Pavasarī atgriežoties gājputniem, arvien augstāki kļūst putnu gripas riski. Šogad Latvijā putnu gripas gadījumi gan vēl nav konstatēti, bet tas nenozīmē, ka mājputnu turētājiem nav jāievēro piesardzības pasākumi. Piemēram, februāri viens gadījums konstatēs Lietuvā mājputnu novietnē. Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) pauž, ka šogad pastiprinātāka uzmanība tiks pievērsta arī mazajām saimniecībām, kurām piešķirtas olu realizācijas atļaujas. Kā sokas ar biodrošibas pasākumu ievērošanu Talsu novadā?
Ja parasti cilvēki priecājas ieraugot gājputnus atgriežamies, putnkopjiem tas sagādā raizes, jo palielinās putnu gripas riski. Arī Laucienes strausu fermā rūpi jātur ne tikai par strausiem, bet arī vistām, zosīm un pīlēm.
Stāsta Laucienes strausu fermas īpašniece Agnese Krauze: “Ja mēs ievērojam visus drošības, piesardzības pasākumus, es domāju, ka putnu gripa mūs neskars. Mums šeit nav gājputnu vai vienkārši putnu pārlidošana. Strausiem ir specifiska smarža, un ne visiem putniem, dzīvniekiem šī smarža patīk, tāpēc viņi te nelabprāt uzturas. Nevaram salīdzināt vistu ar strausu. Vistu mēs varam iespundēt būdiņā, uzlikt sietu, bet nevaram strausu, kas ir skrējējputns, iespundēt telpā. Tā ir viņa fizioloģija, viņam ir jāskrien! Otrs, iedomājaties – uzlikt sietus vai tīklu aplokiem, kas ir 60 metru garumā. Tādu aploku mums ir daudz.”
Mājputni ar putnu gripu var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, to izdalījumiem un fekālijām. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem, tostarp apaviem, apģērbu un inventāru, uz kuriem nonācis vīruss. Jāatceras dezinficēt ūdens un barības traukus, regulāri jāmaina pakaišus, lai viss būtu tīrs un sterils, savukārt putnkopjiem, kuri saistīti ar tūrisma darbību, jāievēro vēl stingrāki piesardzības pasākumi.
Ivars Koloda, PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs: “Lielākais uzsvars uz to, lai ēdināšana notiktu slēgtās telpās. Protams, arī dzeramā ūdens lietošana, lai nedod dzeramo ūdeni no dīķiem, no atklātām ūdens tilpnēm. Tas ir komplekss pasākumu – drēbes, apavi, barība, ēdināšana, lai izslēgtu visus riskus. Protams, arī pašiem apavu maiņa jāievēro. Nevar, piemēram, iet fotografēt pa lauku zosis, un pēc tam ar tiem pašiem apaviem iet kūtiņā barot vistas.”
Telpa, kurā pārvietojas tūristi, regulāri pēc katras grupas tiek tīrīta, dezinficēta.
Laucienes strausu fermā vistām, pīlēm un zosīm ēdināšana notiek iekštelpās, kā arī aploki, kuros putnus izlaiž ārā ir norobežoti ar sietiem, taču ar strausiem ir sarežģītāk – ja ēdināšanu tiem var nodrošināt iekštelpās, tad aplokam uzlikt sietu ir izaicinošāk.
Agnese Krauze, Laucienes strausu fermas īpašniece: “Mēs tūristiem dodam bahilas, lai mums neienes kaut ko nepareizu. Telpa, kurā pārvietojas tūristi regulāri tiek pēc katras grupas tīrīta, dezinficēta. Pie putniem šobrīd nelaižu sakarā ar to, ka mēs nezinām par putnu gripu, kas un kā. Arī pie pārējiem putniem cilvēki netiek laisti iekšā aplokā, viņu telpā.”
Pērn laboratoriski Latvijā izmeklēja 72 mirušus savvaļas putnus, no kuriem tikai vienam apstiprināja putnu gripu.
Ņemot vērā, ka Latvijā putnu gripa mājputnu novietnēs nav bijusi reģistrēta, tas var radīt pat lielākus putnu gripas draudus, jo putnkopji var kļūt nepiesardzīgāki.
Ivars Koloda, PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs saka, ka šobrīd veic preventīvos darbus. Lai nebrīnās, ka saimniecībās ieradīsies inspektori, paņems vistiņām asins paraugus, pie viena paskatīsies arī salmonellas paraugus. Putnu gripai arī fekāliju paraugus.
PVD aicina ziņot par atrastiem bojāgājušiem putniem, lai savlaicīgi apzinātu teritoriju, kur putnu gripa jau ir un kur mājsaimniecībām jābūt vēl piesardzīgākām.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |