Burtnieka ezerā pēta, kā nākotnē izmantot invazīvo Dreissena gliemeni

Burtnieka ezerā uzsākts Interreg Igaunijas–Latvijas programmas projekts “Zilā atdzimšana: ilgtspējīgi risinājumi ezeru ekosistēmām”. Tā laikā ezerā ievietota pirmā daudzveidīgo sēdgliemeņu savākšanas konstrukcija, kas palīdzēs pētniekiem izzināt šo organismu ietekmi uz ezera ekosistēmu un iespējas tos izmantot nākotnē.

“Šī konstrukcija ezerā atradīsies līdz 2028. gadam. Vairākus gadus pagaidām plānojam uz ziemas periodu izņemt ārā, bet līdz tam aicinām makšķerniekus, zvejniekus, tūristus un jebkurus ezera apmeklētājus neaiztikt šo konstrukciju. Varbūt pat netuvoties tai, nebojāt un nemēģināt pārvirzīt,” stāsta Valmieras novada pašvaldības projektu vadītāja Vita Rubule.

“Mums ir plānā līdz rudens beigām izlikt vēl trīs. Tās būs nedaudz atšķirīgas konstrukcijas, jo mēs arī izmēģinām dažādus veidus un mēģinām saprast, kas ir labākais,” norāda BIOR vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.

Konstrukcija gliemenēm nodrošinās papildu virsmu, pie kuras tām piestiprināties. Tā pētnieki varēs novērot, kā gliemenes filtrē ūdeni un uzkrāj tajā esošās vielas. Pēc tam gliemenes tiks ievāktas, nepieļaujot to vairošanos, jo Latvijā šī suga ir invazīva. 

“Gliemenes ir filtrējoši organismi, tās pavada lielāko dzīves daļu, piestiprinājušās pie substrāta un filtrējot ūdeni. Protams, tās ne tikai patērē barības vielas, kas ir ūdenī, bet arī uzkrāj dažādas kaitīgās vielas. Tāpēc no vienas puses Dreissena ir arī vērtīga viela, ko šajā projektā ir mērķis izmantot dažādos jaunradītos produktos – kā barības piedevu dzīvnieku pārtikā, kā augsnes uzlabotāju vai mēslošanas līdzekli,” skaidro Inta Dimante-Deimantoviča.

Vienlaikus pētnieki vēlas noskaidrot, kādas kaitīgās vielas gliemenes savas dzīves laikā uzkrājušas. 

“Latvijas ezeros ir arī dažādi smagie metāli, pesticīdi, farmaceitiskās vielas, kas nokļūst ezeros no apkārtējās vides un cilvēku darbības rezultātā. Līdz ar to, pirms mēs veidojam kādu jaunu produktu, mums jābūt skaidrai informācijai, kas tad īsti šajās gliemenēs atrodas,” norāda pētniece.

Dreissena gliemene Burtnieka ezerā sastopama lielā daudzumā, taču tās izpēte un iespējamais pielietojums Latvijā vēl ir maz pētīts. Tāpēc projektā nozīmīga loma būs sadarbībai ar Igaunijas pētniekiem, kuri šīs sugas izmantošanas iespējas pēta jau ilgāk. Līdzīgi risinājumi tiek īstenoti arī Peipusa ezerā, kur zinātniskajās institūcijās tiek analizēta Dreissena gliemeņu nozīme un iespējas tās izmantot. 

“Protams, Peipuss un Burtnieks ir diezgan atšķirīgi ezeri, bet tiem ir arī daudz līdzību, un ir daudz pieredzes, ar ko Igaunijas un Latvijas eksperti var dalīties savā starpā,” norāda Peipusa pārrobežu sadarbības centra Igaunijas pārrobežu sadarbības un vides projektu speciāliste Margit Säre. 

Savukārt Tartu Universitātes profesors, Igaunijas jūras biologs un ekologs Jonne Kotta uzsver: “Lai gan ezeri ir atšķirīgi, mums ir kopīga problēma, un tā ir eitrofikācija. Šī Dreissena, lai gan tā ir invazīva un zināmā mērā kaitīga ekosistēmai, tomēr dara arī kaut ko ļoti svarīgu – tā filtrē ūdeni. Tāpēc, ja šie dzīvnieki tiek pareizi izmantoti un risinājums ir pareizi izveidots, tie patiesībā var attīrīt ūdeni un uzlabot ezera veselības stāvokli,” skaidro Jonne Kotta.

Pētnieki cer, ka projekta rezultātā izdosies radīt risinājumus, kas būtu praktiski izmantojami arī sabiedrībā.

“Man gribētos redzēt, ka rezultātā mēs redzam kaut vienu tādu projektu, par kuru vietējie iedzīvotāji un sabiedrība saka – šis ir kaut kas interesants, šis mums varētu noderēt, šo es pamēģinātu. Vai kā mēslošanas līdzekli, vai kā barības piedevu dzīvniekiem,” stāsta Inta Dimante-Deimantoviča. 

Viņa norāda, ka inovāciju ceļš līdz gatavam produktam ir sarežģīts, tomēr tieši šādi pētījumi var palīdzēt atrast veiksmīgākos risinājumus. “Jo vairāk mums šādu inovatīvu, smadzeņu šūniņas rosinošu projektu ir, jo vairāk ir ideju un darbu. Līdz gatavam produktam, protams, aiziet tikai neliels procents, bet, lai šis mazais procents īstenotos, mums vajag to lielo ideju un darbību jūru, lai no tām varētu izvēlēties labāko,” saka pētniece.

Nākamais projekta solis paredz sadarbību ar Dānijas Tehnisko universitāti. Tur plānots nogādāt savāktās gliemenes, lai veidotu zivju barības granulas ar gliemeņu piedevu un eksperimentāli pārbaudītu, kā šāda barība ietekmē zivju mazuļus.