Daugavā izvietotas 450 no egļu zariem veidotas nārstu ligzdas

Šogad jau 16. reizi biedrības “Mēs zivīm” vadītājs Ivars Dubra kopā ar akciju sabiedrības “Latvenergo” pārstāvjiem izgatavoja 450 egļu ligzdas, kuras izvietoja dažādās vietās Daugavā. Tagad uz tām jau sanārstojušas zivis.

Ar biedrības “Mēs zivīm” vadītāju Ivaru Dubru tiekamies Ikšķilē, pie Daugavas, lai dotos apskatīt jau sanārstojušās zivis. Šī ir jau 16. reize, kad Ivars izvieto no eglēm veidotas mākslīgās ligzdas, palīdzot zivīm veiksmīgāk nārstot. 

Biedrības “Mēs zivīm” vadītājs Ivars Dubra: “Mēs vienmēr atrodam to laiku, kad jāliek iekšā, un kad ieliekam, tad tā arī ir, tad ir pilnas. Nav bijis tā… nu, varbūt vienu gadu bija tā, ka uz pāris nebija uzgājušas virsū, bet pārsvarā ir tā, kad ieliekam, tad visas ligzdas ir pilnas.”

Uz vienas ligzdas var sanārstot vairāk nekā 50 000 zivju mazuļu. Kopumā dažādās Daugavas vietās tiek izvietotas ap 450 šādas ligzdas. Līdz ar to kopējais sanārstojušo zivju skaits pārsniedz 2,5 miljonus, kas ir būtisks ieguldījums zivju populācijas saglabāšanā. 

Ivars Dubra: “Zivs dabiski, kad lietus līst, paceļas līmenis, iziet ārā kaut kur. Šeit ir tas moments, ka es ielieku pusotra metra dziļumā un HES tāpat jānostrādā kaut kādu līmeni. Tas nevar to vienmērīgi turēt. Gan jau, ka var, bet noteikti efektivitāte būtu mazāka. Līdz ar to, nometot līmeni, jo zivs nārsto burtiski sprīža dziļumā, ikri paliek sausumā. Dabiskā vidē mēģina atrast niedrājus, kur nārstot. Šīs zivīm palīdz. Viņas te tāpat iet nārstot. Un viņas laikam jau zina, ka es te lieku. Kā ielieku, tā trīs, piecas dienas, un tās ir pilnas ar ikriem. 

Protams, ne visas zivis izdzīvo līdz pieaugušam vecumam, taču arī tās neiet zudumā. Tās joprojām spēlē svarīgu lomu dabā. 

“Augšanas laikā tās kalpo barības ķēdē kā barības bāze citām zivīm, līdz ar to tās iet bojā. Nu, dabā rēķina šķilšanās procentu no 50% līdz 60%, varbūt šādām ligzdām, kad mazāk daba ietekmē, varētu būt 80%, to mēs noskaidrosim, vedot ligzdu uz zivju audzētavu,” stāsta zinātniskā institūta “Bior” iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja Ruta Medne.

Ivaram Dubram tas jau kļuvis par ierastu darbu, un viņš jau šobrīd domā par nākamajiem soļiem, kā vēl vairāk palīdzēt zivju populācijai. 

Ivars Dubra: “Nākamgad mēģināsim uzlikt speciāli uz līdakām, tikko kā ledus noiet. Ja, protams, tas mums būs, ja nē, tad marta sākumā liksim. Tūlīt es izgatavošu vēl vienu ar zinatnieku ieteikumiem. Ieteica, kā zandartu dabūt virsū. Zandarts, izrādās, nenārsto kā pārējās zivis, ar to ir savādāk.”

Uz jautājumu, kāpēc viņš to dara, Ivars atbild pavisam vienkārši: “Kāpēc to nedarīt?” 

Ivars Dubra: “Es labprāt to darītu, kāpēc ne? Ja zivīm palīdzu, kāpēc ne? Var jau neko darīt un teikt, ka viss mums ir labi, un sist pa krūtīm un teikt, ka viss ir forši, bet var arī darīt pašā laikā, un kāpēc lai nedarītu?”