Dienvidkurzemes novadā turpinās cīņa un diskusijas par plānotā vēja parka izveidi. Pāvilostā notika Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) reģionālā vizīte, uz kuru aicināja vietējie iedzīvotāji. Sarunas centrā – uzņēmuma “K2 Ventum” iecere pie Baltijas jūras būvēt 46 turbīnu vēja parku, pret ko asi iebilst gan iedzīvotāji, gan pašvaldība.
Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā iecerētais vēja parks raisa vienu no asākajām diskusijām Kurzemē. Uzņēmums K2 Ventum plāno piekrastē būvēt 46 turbīnas līdz 250 metru augstumā, tikai dažu simtu metru attālumā no Grīņu rezervāta, Ziemupes dabas lieguma un Natura 2000 teritorijām. Vietējie iedzīvotāji šādu projektu uzskata par nepieņemamu.
Iepriekšējās apspriedēs viņi pauda savu nostāju skaļi – ar plakātiem un protestiem. Taču šoreiz, lai viņu balsis sadzirdētu valsts līmenī, iedzīvotāji izvēlējās citu taktiku – sarunu pie viena galda ar ministrijas pārstāvjiem.
Sandra Stepiņa, Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta iedzīvotāja: “Šodien bija pirmā saruna iedzīvotājiem ar KEM pārstāvjiem, jo, kā mēs zinām, janvārī rīkotajā konferencē viņi neieradās un toreiz paziņoja, ka tā kā nobijās. Šo formātu mēs izveidojām ar mērķi, lai nebūtu piketu un skaļu demonstrāciju, bet lai varētu parunāt.”
Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre: “Grozījumi, ko esam iesnieguši, numur viens – kā jau minējām iepriekš, ietekmes uz vidi novērtējumu neveicam tur, kur teritorijas plānojums to nepieļauj. To jau esam iesnieguši, tas tiek skatīts. Svaigi iesniedzām arī regulējumu, kas dod pašvaldībām papildu tiesības noraidīt parkus.”
Ilmārs Šnore, Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta apvienības pārvaldes vadītājs: “Es uz to skatos ļoti piesardzīgi, jo viss, kas attiecas uz valsts struktūrām vai iestādēm ar skaļiem paziņojumiem… vispirms ir jāskatās uz darbiem.”
Artūrs Butāns, Saeimas deputāts (NA): “Mēs redzam, ka Dānijā un vairākās citās valstīs ir problēmas ar vēja enerģijas attīstību. Viņi redz, ka šeit ir brīva vieta, brīva daba, ļoti vaļīgi noteikumi – un uz priekšu. Un viņi tāpat šo enerģijas lielu daļu vēlas pēc tam negādāt savā valstī, bet kā uzņēmēji peļņu paturēt sev. Tas īsti nav mūsu nacionālajās interesēs.”
Diskusijā skarts arī jautājums par minimālās piesārņojošās C kategorijas atcelšanu vēja elektrostacijām. Ministrijā norāda – šis process turpināsies, un, visticamāk, vēja parki no piesārņojošo darbību saraksta tiks izņemti, vienlaikus ieviešot papildu regulējumu šīs jomas uzraudzībai.
Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre: “C kategorija neparedz nekādu papildu uzraudzības režīmu, un, manuprāt, tas, ka cilvēkiem ir sajūta, ka viņi ir papildus aizsargāti, ir tikai līdz brīdim, kad kāds vēja parks tiek uzbūvēts. Tad cilvēki redz, ka nekādas uzraudzības nav, un rodas sajūta – bet mums taču solīja. Tā nedrīkst strādāt valsts pārvaldē. Tāpēc, lai neradītu iespaidu, ka šeit ir kāds īpašs uzraudzības režīms, mēs veidojam jaunus Ministru kabineta noteikumus, kurus jau iepriekš bijām pieteikuši.”
Diskusija izvērtās emocionāla, taču konstruktīva. Tomēr daļa jautājumu palika bez atbildēm – ministrijas pārstāvji norādīja, ka tie ir citu institūciju kompetencē.
Baiba Aulmane, Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta iedzīvotāja: “Ļoti ceru, ka tam sekos arī darbība un mēs saņemsim atbildes uz saviem iesniegumiem. Šādā kompleksā jautājumā kā vēja parku attīstība mēs tiešām gribētu redzēt, ka valsts un ministrijas darbojas kopā un risina šos jautājumus.”
Kamēr vietējie iedzīvotāji stingri iebilst iecerētajam vēja parkam, projekta attīstītāji K2 Ventum turpina darbu – jau tiek gatavota ceturtā ietekmes uz vidi novērtējuma redakcija.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |




