Latvijā brūno lāču populācija sasniegusi ap 150 īpatņu, un Ziemeļvidzemē to klātbūtne kļūst arvien pamanāmāka. Rudenī, kad cilvēki biežāk dodas mežā, jautājums par drošu līdzāspastāvēšanu kļūst īpaši aktuāls. Par to 19. septembrī Kārķos notikušajā sanāksmē ar iedzīvotājiem diskutēja Dabas aizsardzības pārvaldes, LVMI “Silava” un Igaunijas Vides pārvaldes eksperti.
Lāci var pievilināt arī komposta kaudzes vai neapēsta barība mednieku barotavās. Ja lācis pierod pie viegli pieejamas pārtikas, to mainīt ir ļoti grūti.
Pētnieki atgādināja, ka lāča uzturs pārsvarā ir augu valsts produkti, bet saldais kārums ir medus, tāpēc biškopjiem svarīgi laikus ieviest aizsardzības pasākumus – elektriskos žogus, sargsuņus vai skaņas atbaidītājus. Tāpat jāaizsargā mājlopi.
Par nodarītajiem postījumiem, ja ieviesti aizsardzības līdzekļi, iespējams saņemt kompensācijas – 2022. gadā izmaksāti vairāk nekā 13 000 eiro, 2024. gadā gandrīz 8 000 eiro.
Eksperti uzsvēra arī sabiedrības līdzdalības nozīmi – ziņojumi par lāču novērojumiem papildina zinātnisko monitoringu. Latvijā populācija vēl ir salīdzinoši maza, salīdzinot ar Igauniju, kur tā pārsniedz 900 īpatņu un notiek regulētas medības. Latvijā tās nav atļautas, izņemot īpašus gadījumus, kad dzīvnieks rada atkārtotu apdraudējumu.
Sanāksmes laikā vien 5 no 59 dalībniekiem atzina, ka personīgi satikuši lāci, un visi gadījumi beigušies mierīgi. Tas apliecina, ka satikšanās ar lāci nav bieža, bet svarīgi apzināties riskus un rīkoties atbildīgi. Dialogs ar iedzīvotājiem palīdz mazināt bailes un stiprina izpratni par drošu līdzāspastāvēšanu.