Lāču klātbūtne pie Latvijas–Igaunijas robežas kļūst arvien jūtamāka

Latviešu folklorā lācis vienmēr uzskatīts par meža valdnieku, pret kuru izturējušies ar lielu bijību. Mūsdienās šie ķepaiņi par savu klātbūtni aizvien biežāk liek manīt arī realitātē. Īpaši dižo dzīvnieku klātbūtni izjūt Igaunijas pierobežā dzīvojošie, jo kaimiņvalstī lāču populācija sasniegusi rekordlielu skaitu. Kā sadzīvot ar lielo plēsēju un ko darīt, ja meža pastaigas laikā ceļi krustojas ar lāci – šie jautājumi kļūst arvien aktuālāki. Nesen Valkas novada Kārķu pagastā notika īpašs informatīvs pasākums, kurā eksperti un iedzīvotāji dalījās pieredzē un zināšanās.

Par lāču klātbūtni Kārķu puses mežos liecina gan pēdu nospiedumi, gan video ieraksti mednieku uzstādītajās kamerās. Vietējie iedzīvotāji apstiprina – lāči te nav retums, un dažiem bijusi arī personīga sastapšanās ar meža iemītnieku.

“Tas bija aprīļa sākumā, gāju savā ikrīta pastaigā ar suņiem un pamanīju lāču klātbūtni, lielus izārdītus skudru pūžņus. Tos biju pamanījis jau arī iepriekšējā gadā,” stāsta Kārķu pagasta iedzīvotājs Madis Lapiņš. “Sapratu, ka pastaigu neturpināšu, došos mājās. Apgriezos riņķī, un pa ceļu, kur tikko biju gājis, lācis pārgāja pāri.”

Pētnieki lēš, ka pagājušajā gadā Latvijā mitinājās vismaz 150 lāču, un viņu skaits turpina pieaugt. Liela daļa dzīvnieku, visticamāk, ienāk no Igaunijas, kur lāču skaits jau pārsniedz tūkstoti.

“Jā, lāču populācija pieaug. Tas ir ļoti labi, mēs ar to lepojamies. Tas ir dabas aizsardzības veiksmes stāsts, bet tas nāk arī ar zināmām problēmām,” atzīst Igaunijas Vides pārvaldes pārstāvis Tanels Turna. “Lāči paplašina savas teritorijas. Viņi atrod jaunas vietas, mēdz postīt bišu stropus, laukus, dažreiz arī uzbrūk aitām un govīm, un cilvēkiem tas nepatīk.”

Kamēr Igaunijā medību sezonā no 1. augusta līdz 31. oktobrim ir atļauts nomedīt ap 100 lāču, Latvijā tie ir īpaši aizsargājama suga. Par lāča neatļautu nogalināšanu sods var sasniegt teju 30 tūkstošus eiro. Ja lācis nodarījis postījumus, piemēram, izpostījis bišu dravu, īpašnieks var pieteikties kompensācijai. Tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciāliste Karīna Lazdāne uzsver arī saimnieka paša atbildību: “Lai saņemtu kompensāciju, ir jāizmanto vismaz viens aizsardzības pasākums. Pašam sevi pirmkārt jāsargā, un tad, iespējams, lācis nemaz netiks klāt.”

Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš norāda, ka bīstami var kļūt tā sauktie problēmlāči, kas pierod pie cilvēka radītiem barības avotiem. “Ja lācis nāk uz jūsu dārzu, jūsu bitēm vai komposta kaudzi, tad bumba ir cilvēka pusē, un viņš var kaut ko darīt, lai lācis nenāktu. Ja viņš būs sācis tā nesodīti 2-3 reizes, neatbaidīts nācis, tad iespējams, ka viņš ir kļuvis par problēmlāci, kurš kļūst atkarīgs no jūsu uzvedības.”

Eksperti ir vienisprātis, ka Baltijā dzīvojošie lāči nav agresīvi un cilvēkam, ja vien netiek provocēti, neuzbrūk. Retie uzbrukuma gadījumi bijuši situācijās, kad lācis pēkšņi pārsteigts. Ja tomēr sanāk ķepaini pamanīt, pats galvenais ir saglabāt mieru un necelt paniku. Savukārt pastaigā pa mežu eksperti iesaka nodziedāt kādu dziesmu, vai kā citādi likt dzīvniekam manīt par savu klātbūtni. 

Diskusijas par medību atļaušanu Latvijā turpinās, taču eksperti uzskata, ka tas nav nepieciešams. Gadījumos, ja kāds dzīvnieks kļūst bīstams sabiedrībai, ar DAP atļauju to ir iespējams eitanizēt. Šāds gadījums bija 2022. gadā Lejasciema apkaimē.