“Elwind” vēja parka izpētes zonu pārvieto tālāk jūrā

Valdības sēdē šonedēļ noteikts 200 kvadrātkilometru laukums jūrā iepretim Kurzemes piekrastei, kur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra veiks izpēti atkrastes vēja parkam ELWIND. Iepriekš jau ziņots, ka pret tā būvniecību jau ilgstoši iebilst Kurzemes piekrastes iedzīvotāji. Laukuma austrumu robeža noteikta par septiņiem kilometriem dziļāk jūrā, nekā iepriekš bija plānots, jo zinātnieki šajā piekrastes daļā atklājuši īpaši vērtīgu biotopu – tā saukto Alku sēkli, kam nav otra līdzīga Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Plānotās izpētes izdevumus tas gan nesadārdzināšot.

Dabas aizsardzības pārvaldes projekta “LIFE REEF” pētījumu mērķis ir atrast Latvijas teritoriālajos ūdeņos esošos zemūdens aizsargājamos biotopus – laukakmeņu vai dolomīta krāvumus, kurus pirms tūkstošiem gadu šeit atnesis ledājs. Alku sēklī iepretim Pāvilostai, Jūrkalnei un Sārnatei, kur iecerēta atkrastes vēja parka būvniecība, atrasti arī vienstāva mājas augstuma Morēnas māla nogulumi, kurus zinātnieki nodēvējuši par 3D pilsētvidei līdzīgu struktūru aptuveni 2-3 kvadrātkilometru platībā.

“Ir tādas māla čupiņas, kurās ir iekšā laukakmeņu ieslēgumi. Tad, kad ūdens to laukakmeni ir izskalojis un atsedzis, tas noripo zemē, tāpēc mēs spriežam, ka tas ir Morēnas māls, nevis senāks. Tie ir būtībā ledāja nesti veidojumi – kā jebkurā ūdens vidē akmens ir apslīpēts tādām apaļām formām un tā visa čupiņa ir tāda apaļīga no augšas, un viņas ir izvietotas krasta virzienā paralēli krastam,” skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone. 

Ar pētījumu rezultātiem iepazīstināta arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, kas nolūkā saglabāt šo unikālo dabas veidojumu ierosināja valdībai vēja parka izpētes zonu pārvietot. Tagad tā atradīsies 22 kilometrus no Pāvilostas un 31 kilometru no Jūrkalnes.

“Vairāk uz rietumiem mums vairs nav kur iet, jo tur jau sākas kuģu ceļi un otra lieta, ka šim vēja parkam ir ļoti svarīgs dziļums, kādā var izmantot monopāļus, lai šīs vēja turbīnas varētu uzbūvēt,” saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ELWIND nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis. 

“Ja tur blakus būvēs to vēja parku, tad varbūt tie tiks traucēti vai apbērti vai var sagadīties, ka gribas to turbīnu uzlikt tieši tai vietā, kur viņi ir. Bet nu šobrīd tas risks ir novērsts, jo tas vēja parks tiks būvēts citā vietā,” turpina Ingrīda Andersone.

Izpētes zonas rietumu robeža jau šobrīd atrodoties vietā, kur jūra ir tik dziļa, ka vēja parka privātajiem investoriem nāksies šķirties no krietni lielākas naudas summas, lai turbīnas būtu pietiekami stabilas.

Kā skaidro Jānis Ločmelis, izpētēm paredzēto budžetu tas nesadārdzina: “Tas 200 kvadrātkilometru laukums tika pieteikts arī Eiropas Savienības līdzfinansējumam un šis apjoms tiek saglabāts – attiecīgi visas tās pašas izpētes arī jāveic.” 

ELWIND ir Latvijas un Igaunijas kopīgs pārrobežu projekts ar mērķi attīstīt divas atkrastes vēja enerģijas teritorijas – vienu Latvijas un vienu Igaunijas teritorijā ar abu parku kopējo jaudu līdz 2 GW, un izveidot ceturto elektroenerģijas starpsavienojumu starp Latviju un Igauniju. Plānots, ka atkrastes vēja parks tiks uzbūvēts un uzsāks savu darbību līdz 2035. gadam.