Engures un Kaņiera ezerā ielaisti līdaku mazuļi

Engures un Kaņiera ezeri Tukuma novadā kļuvuši zivju resursiem bagātāki — nupat tajos kopumā ielaisti vairāk nekā 45 tūkstoši līdaku mazuļi. Lai gan jau daudzus gadus iekšējās ūdenstilpēs tiek veikta mākslīgā zivju atražošana, speciālisti uzsver, ka pašvaldībām būtu vairāk uzmanība jāpievērš arī zivju nārstu vietu atjaunošanai. 

Šī gada janvārī valdība apstiprināja Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu līdz 2028. gadam, kas paredz, ka ik gadu Latvijas iekšējos ūdeņos ielaidīs vismaz 18 miljonus lašu, taimiņu, strauta foreļu, līdaku, zandartu, vimbu un citu sugu zivju mazuļu, kā arī nēģu kāpurus. Vairāk nekā 45 000 līdaku mazuļi jau nonākuši Engures un Kaņiera ezeros un tas šeit tiek darīts regulāri.

“Pirmām kārtām tāpēc, ka spiediens uz šīm plēsīgajām zivīm mūsdienās ir salīdzinoši daudz lielāks nekā uz baltajām, karpveidīgajām zivīm. Makšķernieki visi grib ķert pamatā līdaku. Nevienam vairs neinteresē ķert neliela izmēra raudiņas vai plaudīšus. Līdz ar to spiediens uz plēsīgajām zivīm ir daudz lielāks un līdz ar to tie krājumi tiek intensīvi izmantoti,” saka Roberts Šiliņš, Engures ezera dabas parka fonda valdes priekšsēdētājs. 

Līdaku krājumu samazināšanos veicina arī klimata pasiltināšanās un citi faktori. Lai arī notiek dabiskais nārsts, ar to resursu atjaunošanai būtu par maz jebkurā no iekšējiem ūdeņiem.

“Mums jāatceras, ka mums ir pienākums saglabāt šos zivju resursus, cik vien varam, arī nākamajām paaudzēm. Un, ja izzūd kaut viena suga, tad, attiecīgi, tas raisa jau problēmas arī citām sugām,” stāsta Jānis Lasmanis , VVD Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pārstāve atklāj, ka nopietna zivju resursu mākslīgā atražošana sākās līdz ar HES kaskāžu būvniecību, lai kompensētu migrējošām zivīm nodarītos zaudējumus, tomēr līdz ar atražošanu svarīgs kļuvis jautājums par nārstu vietu atjaunošanu.

Kā skaidro BIOR Iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja Ruta Medne, HES kaskādes radītie zaudējumi pilnīgi noteikti jāturpina kompensēt: “Man gribētos teikt, ka 18 miljoni nav tas pašmērķis. Pašvaldībām ir vieglāk ielaist zivis — kāds izaudzēja, nopirka, samaksāja, ielaida. Bet vairāk jādomā, tajā pašā atražošanas plānā esam ielikuši nārsta vietu atjaunošanu un tas būtu svarīgākais, laikietilpīgākais un dārgākais pasākums.”

Lai izglītotu bērnus par zivju resursu pavairošanu, to mazuļu ielaišanā Engures ezerā piedalījās arī bērni no Engures pirmskolas izglītības iestādes “Spārīte”.

“Visiem bija uzdevums ar saviem darba rīkiem, katram bija savs spainītis, un mēs no lielā konteinera smēlām ar maziem spainīšiem šīs mazās zivtiņas un laidām ezerā,” saka Sandra Ozoliņa, Engures PII “Spārīte” vadītāja.

Bērnu audzinātājas atzina – pats pozitīvākais bijis tas, ka bērni ir guvuši pieredzi un viņiem radušās arī savas atziņas par dabu un ekosistēmu. Par to der atcerēties ikvienam, tāpēc biedrība “Mazjūras zvejnieki” aicina makšķerētājus un zvejniekus izturēties ar atbildību pret zivju resursiem. 

Edijs Zanders, biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes loceklis: “Engures ezers noteikti ir pieprasīts zvejniekiem un makšķerniekiem. Makšķernieki cītīgi brauc, makšķerē. Pagaidām mums tas viss notiek par velti, jo mums nav vēl joprojām licencētā makšķerēšana, tā kā visi laipni aicināti – izturamies ar atbildību un saudzējam zivis.”

Nupat Engures un Kaņiera ezeros ielaistās zivis nākamajos piecos, sešos gados būs izaugušas līdz kārtīgam lomam.