Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Februāris – mitrāju mēnesis

5. februāris 2025
Sandra Leitāne, Andris Pāns, Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Foto: Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Februāris Latvijā nav  mēnesis, kad ierasti tiek rīkotas talkas, rokās ņemtas dakšas un grābekļi. Tomēr, kopš Latvija pievienojusies Ramsāres jeb Mitrāju konvencijai, kas ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums kādai konkrētai ekosistēmai, ik gadu februārī  tiek rīkoti dažādi pasākumi un talkas. Vairāk nekā piecdesmit cilvēku pulcējās arī pie Kaņiera ezera Tukuma novadā.

 

Vietā, kur zeme satiekas ar ūdeni, veidojas mitrāji. Tāda vieta ir arī pie Kaņiera  ezera, kur  tālumā vēl dzirdams pļaušanas troksnis, bet jau nopļautais zāļu purvs gaida čaklas rokas. Starp talciniekiem arī Reinis Rimša no Salaspils novada, kurš atzīst, ka daba viņam esot tuva. Viņš arī zina, kāpēc mitrāju talka jārīko februārī nevis vasarā. Reinis Rimša: ”Jā, tāpēc, lai pavasarī  visi tie jaunie augi spētu izlīst ārā. Citādi viss augšējais noslāpē apakšējo floru un faunu, tāpēc tas ir jāsavāc. Vislabāk to ir ziemā nopļaut, jo tad netiek izbradāts viss apakšējais. Man mamma ir biologs. Līdz ar to es no savas istabas netiku ārā, kamēr nebija viss apgūts par bioloģiju.”  

 

Tie, kuriem zināšanu par mitrājiem neesot tik daudz, gan ir mazliet izbrīnīti par zāles grābšanu  februārī, bet darbs neesot grūts.

 

Atklājot Mitrāju mēnesi, pasākuma dalībnieki varēja  arī papildināt zināšanas par  šo  ekosistēmu. Kā skaidro speciālisti, mitrāji esot tik dažādi, ka  nereti ikdienā tos redzot vai pa tiem staigājot mēs par to pat neaizdomājamies.

''Tie ir gan augstie sūnu purvi, gan šādi zāļu purviņi, kas mums aiz muguras pie Kaņiera. Ezeri. Vienalga - lielie, dziļie ezeri vai lagūntipa, kā Kaņieris, vai tās ir upes. Arī jūra līdz sešu metru dziļumam ir mitrājs. Ļoti dažādi tie mitrāju veidi.''

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītājs Kārlis Lapiņš-Degteris

Reklāma

Mitrājiem dabā ir īpaša loma. Tajos dzīvo un vairojas apmēram 40% pasaules augu un dzīvnieku sugu, bet to platības aizvien sarūk.

''Mitrāji diezgan strauji sarūk. Mēs esam pazaudējuši apmēram trešdaļu no visiem mitrājiem pēdējo 50 gadu laikā. Tā globāli. Mitrāji pilda ļoti būtisku lomu ne tikai dabā, jo tie ir saistīti ar lielu bioloģisko daudzveidību. Ar daudzām dzīvnieku un augu sugām, bet arī cilvēkiem mitrāji pilda ļoti lielu ekosistēmas pakalpojumu: tie regulē gan plūdus, gan sausumu. Arī attīra ūdeni un filtrē.''

Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgen

Reklāma

Mitrājiem ir nozīmīga loma arī klimata pārmaiņās, jo tie piesaista oglekli, bet tos iznīcinot, uzkrātais ogleklis atgriežas atmosfērā, veidojot siltumnīcas gāzu efektu. Mitrāji ir  vienīgā ekosistēma, kam ir sava atzīmējamā diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību mitrāju saglabāšanai un sakopšanai. Latvijā Pasaules mitrāju diena tiek atzīmēta kopš 1995. gada, bet pēdējos gados gan talkas, gan izglītojošie pasākumi notiek ne vien 2. februārī, bet visu februāra mēnesi.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas