Maija sākumā Bogoras reģionā Indonēzijā debesīs tika novērots iespaidīgs krāsains mākonis, kura video strauji izplatījās internetā. Daļa skatītāju pat pieļāva, ka redzamais ir radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību, tomēr meteorologi uzsver – tas ir reāls optiskais fenomens, ko sauc par mākoņu irizāciju. To, ka redzētais ir bijis īsts, apliecināja ne vien dažādie avoti, bet arī tas, ka mākonis filmēts no dažādiem skatu punktiem.
Kas ir mākoņu irizācija?
Fenomens rodas, kad saules gaisma izkliedējas caur ļoti sīkām un vienāda izmēra ūdens pilītēm vai ledus kristāliem plānā mākonī. Gaisma šīm pilītēm “aplūst” apkārt un tas notiek, kad pilītes ir tik mazas, ka to izmērs ir salīdzināms ar gaismas viļņa garumu. Šajā procesā notiek gaismas difrakcija, kas rada spilgtas, zaigojošas krāsas – līdzīgas ziepju burbuļiem vai eļļas plēvei uz ūdens.
Meteorologi norāda, ka šāds efekts visbiežāk redzams pie Saules esošos plānos mākoņos, piemēram, tā dēvētajos pileus mākoņos. Tie ir “cepurītes” formas mākoņi, kas dažkārt veidojas virs spēcīgi augošiem negaisa mākoņiem.
Jāpiezīmē, ka “cepurītes” mākoņi veidojas, kad spēcīga augšupejoša gaisa strāva strauji izstumj mitru gaisu uz augšu. Šis process ir tik ātrs, ka visas ūdens pilītes tajā kondensējas gandrīz vienlaicīgi un ir identiskā izmērā. Tieši izmēra vienmērība ir galvenais nosacījums, lai krāsas būtu tik tīras un spilgtas, kā tas bija redzams Indonēzijas video.
Ar ko tas atšķiras no varavīksnes un “uguns varavīksnes”?
Lai gan sociālajos tīklos šo fenomenu bieži dēvē par “fire rainbow” jeb uguns varavīksni, zinātnieki uzsver, ka tas nav viens un tas pats.
Klasiskā varavīksne, kādu mēs zinām Latvijā, rodas, saules gaismai lūstot un atstarojoties lietus pilienos. Tā atrodas pretējā pusē saulei un, lai to redzētu, saulei jābūt aiz muguras.
“Uguns varavīksne” (angliski circumhorizontal arc, latviski – horizontālais loks) ir cita atmosfēras optiskā parādība. Tā rodas augstu debesīs spalvu mākoņos, kad saules gaisma noteiktā leņķī lūst caur sešstūrainiem ledus kristāliem. Atšķirībā no irizācijas, šim fenomenam parasti ir skaidri izteikta loka forma. Ziemeļeiropā, arī Latvijā, šis fenomens ir novērojams tikai vasaras mēnešos ap pusdienlaiku, savukārt tropos tas ir biežāks viesis.
Fenomens novērots arī citviet pasaulē
Līdzīgi zaigojoši mākoņi vairākkārt fotografēti ASV, Austrālijā, Ķīnā un Eiropā. Piemēram, Lielbritānijas Karaliskā meteoroloģijas biedrība publicējusi īpaši spilgtus mākoņu irizācijas foto savā laikapstākļu fotogrāfiju konkursā.
Arī Austrālijas Meteoroloģijas birojs publiskojis fotogrāfijas ar spilgtiem irizējošiem mākoņiem, uzsverot, ka šis efekts rodas tikai ļoti specifiskos atmosfēras apstākļos.
Zinātniskajos pētījumos norādīts, ka krāsu intensitāti ietekmē pilienu izmērs, vienmērība un mākoņa biezums. Jo vienmērīgāki ir pilieni, jo izteiktākas un tīrākas kļūst krāsas.
View this post on Instagram
Only GOD can make something so beautiful 🌈👑
Rare “rainbow clouds” were seen over Java, Indonesia—an iridescent optical effect where sunlight diffracts thru thin clouds, bending around tiny water droplets or ice crystals & creating shimmering, multicolored patterns in the sky pic.twitter.com/7FsDoVxIw7
— OneWayGlobal (@OneWayGlobaltv) May 7, 2026