Lidojums bez motora un bez trokšņa – tikai vējš, spārns un cilvēks. Arvien vairāk cilvēku Latvijā izvēlas paraplanierismu kā brīvības un dabas tuvuma piedzīvojumu. Kad piekrastē iepūš īstais vējš, Jūrkalnē parādās krāsaini paraplāni. Tur satiekas piloti no dažādām Latvijas vietām un arī no citām valstīm.
Kurzemes piekraste stiepjas gar jūru ar raksturīgajiem stāvkrastiem un smilšu kāpām. Īpaši skaista tā ir Jūrkalnes pusē, kur reljefs un jūras vējš rada ideālus apstākļus paraplānu lidojumiem. Kad vējš pūš no jūras ar pietiekamu spēku, veidojas tā sauktā dinamiskā plūsma – gaisa vilnis, kas paceļ paraplānu un ļauj tam noturēties debesīs pat vairākas stundas.
Māris, pilotu skolas “Up We Go” instruktora asistents, stāsta, ka šoreiz laika apstākļi ir ideāli, taču tas prasa no pilota lielu meistarību. Lidošana zemā augstumā esot diezgan sarežģīta.
Savukārt paraplāna pilote Ieva dalās īpašā pieredzē: “Šodien pat kāds lidojums – ērglis tepat virs kantes, mēs kopā lidojam. Skatos – ēna no ērgļa, ēna no mana spārna, mēs kopā… cik skaisti. Sanāk lidot kopā ar jūras ērgļiem, jo šķiet, ka no cilvēkiem viņiem bail nav – viņi mūs tā kā cilvēkus neuztver. Mēs esam lidoņi.”
Viena no paraplāna pilotiem iecienītākajām vietām atrodas mazliet vairāk nekā desmit kilometru no Jūrkalnes – Sārnatē, Ventspils novada Užavas pagastā. Te, pie pašas jūras, ir ērta pacelšanās pļava, kas piesaista lidošanas entuziastus ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Zviedrijas, Vācijas un citām valstīm. No malas skatoties, lidojums šķiet viegls un brīvs, taču patiesībā tas ir ekstrēms sporta veids, kurā daudz kas ir atkarīgs no pieredzes, koncentrēšanās un drošības.
“Īstenībā mēs sakām, ka atbrīvojamies. Bet, braucot mājās, esam diezgan noguruši mentāli, jo visu laiku jābūt koncentrācijā, lai kaut ko nepareizi neizdarītu. Protams, jāstūrē pareizi. Bet vakarā aizbrauc mājās, iekrīti gultā ar smaidu uz lūpām un saproti, cik forša ir pasaule,” saka Edgars.
Emīls piebilst: “Pirmajā reizē man nebija bail. Tad, kad tu vēl nesaproti, kas notiek, vispār nav bail. Bet otrajā reizē, kad bija jāceļas, es sāku domāt, ka tiešām ir bail.”
Savukārt Māris smejas, ka nedaudz bail esot vienmēr: “Es to salīdzinu ar kaut kādu aktiera spēli — viņš iznāk uz skatuves, un viņam vienmēr ir tāda neliela mandrāžiņa. Man liekas, ka tā ir veselīga mandrāža.”
Katram, kas šeit lido, ir savs iemesls. Vienam tā ir iespēja atslēgties no ikdienas, citam – sajūta, ka esi daļa no dabas.
“Mīlestība pret debesīm paliek uz mūžu! Nav pat svarīgi, ar ko tieši tu esi lidojis. Paraplanierismā svarīgs ir gaiss, klusums, iespēja pabūt dabā — tu tikai lido, vēro, apzinies, jūti… To nevar aizmirst. Ja tu kaut reizi esi lidojis un ieguvis šīs pozitīvās emocijas, tad tas ir uz mūžu,” saka paraplanierisma skolas “Adrenalīns” instruktors Mihails.
Lidot ar paraplānu nevar bez sagatavošanās – nepieciešama apmācība un lidošanas licence, gluži kā autovadītāja apliecība. Bez lidojumiem dinamikā ir iespējams pacelties arī līdzenā vietā ar vinču un noturēties gaisā, izmantojot siltā gaisa plūsmas. Kad prasmes apgūtas, paraplāna piloti dodas arī uz kalniem citās valstīs un piedalās sacensībās.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |


