Saistībā ar sinoptiķu prognozēto karstumu, Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) aicina mājdzīvnieku īpašniekus pievērst īpašu uzmanību savu dzīvnieku labsajūtai un drošībai, portālu retv.lv informēja LVB.
Veterinārārsti atgādina, ka suņi un kaķi ķermeņa temperatūru samazina citādi nekā cilvēki – elpojot un caur pēdu spilventiņiem, tādēļ tie karstumu panes ievērojami grūtāk. Pārkaršana attīstās strauji un var radīt dzīvībai bīstamas sekas.
Veterinārārsti norāda, ka nekādā gadījumā nedrīkst atstāt dzīvnieku automašīnā – pat šķietami mērenā laikā automašīnas salons dažu minūšu laikā sakarst līdz dzīvībai bīstamai temperatūrai. Daļēji atvērti logi nepasargā dzīvnieku no pārkaršanas, tādēļ mājdzīvnieku nedrīkst atstāt automašīnā bez uzraudzības pat uz īsu brīdi.
Ja suns tiek turēts ārā, jāpārliecinās, ka ēna ir pieejama visas dienas garumā. Jāatceras, ka, saulei pārvietojoties, ēna maina savu atrašanās vietu. Suns, kas ir piesiets, var nespēt pārvietoties līdzi ēnai un nonākt tiešos saules staros. Tāpēc nepietiek ar to, ka no rīta piesiešanas vietā ir ēna – tā regulāri jāpārbauda visas dienas garumā.
Dzīvniekam visu diennakti jābūt pieejamam svaigam, vēsam dzeramajam ūdenim. Ieteicams izvietot vairākus ūdens traukus ēnainās vietās un regulāri nomainīt ūdeni. Karstās dienās ūdenim var pievienot ledus gabaliņus, lai tas ilgāk saglabātos vēss.
Suņiem atvēsināties var palīdzēt arī ēnā novietots sekls bērnu baseins. Tāpat veterinārārsti iesaka sasaldēt dzīvniekiem piemērotus gardumus, piemēram, buljonu, konservus vai blenderētu gaļu, pagatavojot ledus našķus, kas vienlaikus palīdz atvēsināties un nodrošina papildu nodarbi.
Speciālisti uzsver, ka dzīvniekiem visu dienu jābūt iespējai uzturēties ēnā vai vēsās, labi vēdināmās telpās. Lai gan daudzi suņi labprāt guļ saulē, ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros būtiski palielina pārkaršanas risku un apdegumus. Ja mājās ir ventilators vai gaisa kondicionieris, karstākajās stundās dzīvniekiem visdrošāk būs atrasties telpās. Tāpat ieteicams aizsegt logus ar atstarojošu materiālu, piemēram, foliju.
Vienlaikus veterinārārsti aicina karstākajās stundās izvairīties no pastaigām un aktīvām rotaļām. Pastaigas labāk plānot agri no rīta vai vēlu vakarā, kad gaiss un segums ir vēsāks, un pirms došanās ārā pārbaudīt asfalta temperatūru – ja uz tā nevar noturēt plaukstu piecas sekundes, tas ir pārāk karsts arī suņa ķepām un var radīt apdegumus.
Veterinārārsti atgādina, ka vislielākais pārkaršanas risks ir senioriem un ļoti jauniem dzīvniekiem, dzīvniekiem ar sirds, elpošanas vai citām hroniskām saslimšanām, brahicefālajām šķirnēm, piemēram, mopšiem, franču un angļu buldogiem, bokseriem, kā arī garspalvainiem suņiem, īpaši ar nekoptu apmatojumu.
Apmatojums kalpo kā dabiska izolācija un pasargā ādu no tiešiem saules stariem, tāpēc pilnīga apmatojuma noskūšana nav ieteicama. Vienlaikus apmatojumam jābūt izķemmētam un bez savēlumiem, kas traucē gaisa cirkulācijai.
Speciālisti norāda, ka pārkaršanas pazīmes ir ļoti intensīva elsošana, apgrūtināta elpošana, pastiprināta siekalošanās, izteikts nespēks vai apātija, vemšana, caureja, koordinācijas traucējumi, krampji vai samaņas zudums.
Ja dzīvniekam novērojami šādi simptomi, tas nekavējoties jāpārvieto ēnā vai vēsā telpā, uzmanīgi jāatvēsina ar vēsu, nevis ledainu ūdeni, un pēc iespējas ātrāk jānogādā veterinārajā klīnikā.