Kāpēc pat ābolus un lapas nedrīkst izmest mežā?

Sākoties ražas sezonai, aktuāls kļūst jautājums, kur likt nevajadzīgos dārza atkritumus. Lai gan ābolu, lapu un citu bioloģisko atkritumu izmešana mežā var šķist nekaitīga, tā var mainīt augsnes sastāvu un ietekmēt mežam raksturīgo veģetāciju. Turklāt kopā ar dārza atkritumiem dabā var nonākt svešas augu sugas un kaitēkļi. Šī problēma īpaši novērojama apdzīvotu vietu, mazdārziņu un kapsētu tuvumā.

Šogad ir īpaši laba ābolu raža. Laukos cilvēki nereti savāktos ābolus saliek kaudzē un ļauj tiem dabiski sadalīties.

Ne visiem ir iespēja bioloģiskos atkritumus kompostēt savā teritorijā, tāpēc tie nereti nonāk mežā. Šādi gadījumi visbiežāk novērojami pilsētu un ciematu tuvumā, mazdārziņu rajonos un pie kapsētām.

Dabas aizsardzības pārvaldes Reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte stāsta: “Sabiedrībā valda uzskats, ka bioloģiskie atkritumi nav atkritumi. Rudenī nogrieztas puķes, tos pašus ābolus, ienesam šīs sugas mežā. Tie ir ne tikai augi, bet arī dzīvnieki, gliemeži, nebeidzamā tēma par Spānijas kailgliemežiem. Mēs ievedam šīs sugas, un viņiem nav dabīgo konkurentu.”

Mežam ir sava specifiska struktūra un vielu aprites cikls. Ja mežā nonāk bioloģiskie atkritumi, tie var mainīt augsnes sastāvu un veģetāciju, īpaši sausos un barības vielām nabadzīgos mežos.

Dabas aizsardzības pārvaldes Reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte norāda: “Ja mēs kādā skaistā mētru, melleņu vietā izgāžam tos ābolus, nākamajā gadā to nebūs, jo tās barības vielas būs tik daudz, kas tādai mellenei vai brūklenēm absolūti nav nepieciešamas, un iespējams, ka tas var traucēt sēņu micēlija attīstību.”

Sākoties ražas novākšanas un rudens lapu sezonai, iedzīvotāji ar Liepājas pašvaldības atbalstu dārza atkritumus var nodot bez maksas. Pērn akcijas laikā savāktas vairāk nekā 100 tonnas dārza atkritumu.

TV Kurzeme foto

SIA “Liepājas RAS” pārstāve Ilze Grīsle stāsta: “Bez maksas katrs iedzīvotājs var izmest zaļos dārza, parka atkritumus, arī tajā skaitā var izmest ābolus, bumbierus, ja ir – kādu kastani. Šos atkritumus ieliek tuneļos, kur tie fermentējas, līdz ar to tiek ražota biogāze un pēc tam komposts.”

Par atkritumu izmešanu dabā iespējams sodīt, ja pārkāpējs tiek pieķerts vai viņa rīcība fiksēta, piemēram, ar novērošanas kamerām. Dienvidkurzemes novada Pašvaldības policijā līdz šim nav saņemti ziņojumi tieši par bioloģisko atkritumu izmešanu mežā. Taču policija saņem informāciju par cita veida atkritumu nelegālu izmešanu dabā.

Dienvidkurzemes novada Pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere atklāj: “Pēdējā laikā vairāk uzdevumu tiek saņemti ar lietotnes “Vides SOS” starpniecību. Valsts vides dienests šo informāciju par piesārņojumu pārsūta attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā konstatēts piesārņojums vai atkritumi. Pērn saņēmām 62 pāradresētus ziņojumus pašvaldības policijai, šogad – 24 ziņojumus.”

Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu fiziskai personai var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu no 70 līdz 1000 eiro. Juridiskai personai sods var būt no 250 līdz 2800 eiro.