Ko atnesi, to aiznes

Līdz ar pavasara iestāšanos arvien vairāk cilvēku dodas pastaigās pa dabas takām un parkiem. Taču līdz ar apmeklētāju pieaugumu dabā pieaug arī tur atstāto atkritumu daudzums. Vairākos dabas parkos ieviests princips “ko atnesi, to aiznes”, un atkritumu urnas vairs neizvieto. Arī Ogres Zilie kalni pamazām pārņem šo pieeju. Bet vai šī sistēma patiešām darbojas, un vai nākotnē varam cerēt, ka dabas parkos tiešām varēsim iztikt bez atkritumu urnām? 

“Ogres Zilie kalni” ir viens no pazīstamākajiem dabas parkiem Latvijā – kādam tā ir vieta sportam, kādam pastaigām, bet citam – aukstuma peldēm. Tur cer, ka šāda pieeja palīdzēs gan samazināt piesārņojumu, gan taupīt resursus – atkritumu izvešana parkam gadā izmaksā aptuveni 15 000 eiro.

“Lai gan mēs pēdējā laikā esam izveidojuši savu tādu urnu modeli, kas varbūt neizmaksā tik dārgi, mūsu darbiniekiem, kas kopj teritoriju, tātad regulāri pie tām jāpieiet un jāiztīra. Arī mežā urnām ir jābūt ar vāku. Kādreiz liekas, ka varbūt lētāk ir bez vāka, bet nevar. Diemžēl putni, lapsas un citi mazie dzīvnieciņi ir iemācījušies, ka tur ir visādi labumi,” pauž Ieva Kraukle, aģentūras “Tūrisma sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” direktores vietniece.

Līdz ar to nereti atkritumi mētājas blakus urnām vai dabas parka teritorijā. Tāpat jāatceras, ka ne visi atkritumi dzīvajām radībām ir nekaitīgi un, tos apēdot, tas var būt nāvējoši. Taču vai urnu neizvietošana varētu uzlabot apkārtējās vides tīrību, parka apmeklētajiem domas dalās.

Ogres iedzīvotājs Bruno gan to apšauba.

Bet ogrēniete Anna uzskata, ka tas varētu būt risinājums: “Ja jau miskastes nav, tad ir jānes sava un mājās jāizmet.”

Valmierā, Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā, atkritumu urnas neizvieto jau desmito gadu. Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka vecākā administratore Zanda Vasiļjeva stāsta – lai arī joprojām gadās cilvēki, kas atkritumus atstāj dabā, tādu ir kļuvuši ievērojami mazāk. Šī pieeja būtiski uzlabojusi parka tīrību. Tomēr viena no aktuālajām problēmām joprojām ir saistīta ar suņu īpašniekiem.

Jau pirms sešiem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu uzsāka informatīvo kampaņu “Dabā ejot – ko atnesi, to aiznes”. Ar šo saukli aprīkotas zīmes ir izvietotas daudzviet Latvijā. Atsaucība no dabas parkiem bijusi ievērojama – daudzi no tiem pakāpeniski atteikušies no atkritumu urnām. Tomēr ne visur šī pieeja ir nostrādājusi – atsevišķās vietās urnas nācies atjaunot, jo apmeklētāji sāka atkritumus vienkārši atstāt uz zemes.

Elīna Ezeriņa, Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja: “Ir diemžēl arī punkti, kur mēs redzam – tuvākajos gados nevarēsim atteikties no urnām, proti, tās ir ūdens tūristu apmetnes. Pretējā gadījumā šie atkritumi tiek dedzināti. Tas jau ir piesārņojums gan augsnei, gan gruntsūdeņiem, gan arī gaisam.” 

Tomēr Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka sabiedrības attieksme ir mainījusies – izpratne par tīras vides nozīmi ir augusi, un atkritumu apjoms dabā ir ievērojami samazinājies. Tāpēc nākotnē pastāv cerība, ka lielākā daļa dabas parku varēs pilnībā atteikties no atkritumu urnām.