Kurzemes piekrastē atkal manīti invazīvie dubļu krabji

Kurzemes rietumu piekrastē posmā starp Bernātiem un Pāvilostu kopš gadumijas atkal manīti invazīvie dubļu krabji. Šogad gan to esot mazāk nekā, piemēram, pirms 12 gadiem, kad šīs krabju sugas pārstāvji pirmoreiz sastapti Latvijā. Eksperti norāda, ka cilvēka dzīvībai un veselībai tie draudus nerada, taču to skaita palielināšanās noteiktā reģionā var veicināt vietējo bezmugurkaulnieku sugu skaita samazināšanos, bet paši, savukārt, var kļūt par upuri vietējām zivīm un putniem.

Vieni no vismazākajiem krabju sugas pārstāvjiem, dubļu krabji, kuru dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerikas austrumu piekraste no Ņūbransvikas Kanādā līdz Meksikas līcim, Eiropā pirmoreiz konstatēti 19. gadsimta beigās Holandes piekrastē, savukārt Latvijā – Liepājas tirdzniecības kanālā un Liepājas ostas teritorijā 2013.gadā. Novēroti arī Rīgas jūras līča austrumu piekrastē – Ainažos un Tūjā. Šogad tie atkal parādījušies Kurzemes piekrastē, taču, acīmredzot, nelielā skaitā, jo vairums aptaujāto pastāvīgo pludmales apmeklētāju tos nav redzējuši.

“Tikai zivis izmestas ārā, bet krabi es savu mūžu neesmu redzējis, pagaidām, cik esmu te staigājis,” saka liepājnieks Mārtiņš.

Arī liepājnieki Edgars un Aivars bieži staigā pa jūrmalu, bet dubļu krabjus redzējuši nav.

Latvijā dubļu krabju, kuri pie mums nokļūst ar kuģu balasta ūdeņiem vai to korpusu apaugumiem, populācija, dzīvotspēja un ietekme uz vietējo ekosistēmu līdz šim nav pētīta, tomēr arvien pieaugošais atrasto īpatņu ziņojumu skaits rada nepieciešamību uzsākt padziļinātu izpēti, lai novērtētu situāciju arī Latvijai piekritīgajos Baltijas jūras ūdeņos. Ikviens iedzīvotājs, kurš tos pamana, aicināts vietnē invazivs.lv ziņot par to atrašanas vietu un laiku.

Šogad to Latvijas piekrastē ir īpaši daudz, norāda eksperte.

“Man nav tāds ļoti labs skaidrojums tam, kā vienīgi – viņi ir ierakušies dubļos un ne pārāk redzami. Viņi savai dzīvesvietai ir atraduši tik labu nišu, ka bijuši paslēpušies no mums. Acīmredzot pēdējo divu, trīs gadu ir bijuši tik labi vides apstākļi, ka viņu vairošanās ir notikusi tik strauji, ka tagad mēs pēkšņi ieraugām populācijas maksimumu,” stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Stārķe.

Šī suga var radīt apdraudējumu vietējai ekosistēmai, jo dubļu krabis ir visēdājs. Tas barojas ar aļģēm un aļģu saknēm, sīkiem bezmugurkaulniekiem, attiecīgi var veicināt šo organismu skaita samazināšanos, samazinot arī citu organismu barības bāzi, kā arī var ietekmēt jūras zāļu audžu sakņu sistēmu, iznīcinot to. Tāpat viņš spēj sabojāt zvejas rīkus. 

Viņi paši, savukārt, var kļūt par barības objektu ūdensžurkām, lapsām, jenotiem, zivīm un putniem. Baltijas jūrā to dabiskie ienaidnieki ir zuši, plekstes, jūras kraukļi, apaļie jūras grunduļi un asari.