Piektā diena bez elektrības – Ogres novadā iedzīvotājiem visgrūtāk sadzīvot ar neziņu

Ogres novads bija viena no vietām, kur vētra radīja vislielākos postījumus. Daudzi iedzīvotāji palika bez elektrības, kā arī bija sakaru traucējumi. Lai gan lielākajai daļai elektroapgāde jau ir atjaunota, vairākās mājsaimniecībās tās nav joprojām. Šodien aprit jau piektā diena bez elektrības, un iedzīvotāji atzīst – ar katru dienu sadzīvot ar šādu situāciju kļūst arvien grūtāk.

Nepilnu 3 kilometru attālumā no Jaunjelgavas cilvēki dzīvo jau piekto dienu bez elektrības. Un kā saka, vienmēr jāsagatavojas vismaz pirmajām 72 stundām, taču nu šis laiks jau sen ir pārsniegts. 

Anita, birzgaliete, stāsta: “Jau pēc piektās dienas tāda mazliet bezcerība un sajūta ir jocīga. Laikam atgriežamies sešdesmitajos gados, kad es piedzimu šajā mājā un arī nebija elektrības. Šobrīd nekas daudz nav mainījies. Darbinu ģeneratoru, jo man ir smagi slims slimnieks mājās, kura veselība un dzīvība ir atkarīga no dažādām iekārtām, kuras arī prasa elektrību.”

“Nu, lūk, ir mans pats svarīgākais palīgs un visādi uzticams ģenerators,” rāda Anita. “Degviela aiziet daudz. Viņš ļoti labi patērē, un darbinu viņu 24/7. Man ir jānodrošina tas, kas jānodrošina, un citādi nekā.”

Anita gan priecājas, ka lauku mājā ir malkas krāsns, tāpēc iespējams gan uzsildīt ūdeni, gan pagatavot ēst. Tomēr visgrūtāk esot sadzīvot ar neziņu par to, kad elektrību beidzot atjaunos.

“Es gribu tūlīt. Prognozes citas man nav. Man viņu vajag. Visādā ziņā man viņu vajag. Un AS “Sadales tīkliem” darbs ar klientu ir jāuzlabo, es uzskatu. Nu, es visu saprotu, ka ir daudz bojājumu un tamlīdzīgi, bet vajag apziņošanu kaut kādu konkrētāku veikt, lai mums ir skaidrība kaut kāda. Ja man pateiks, divas nedēļas nebūs, labi es domāšu citus risinājumus. Bet gaidīt ir ļoti grūti,” atzīst Anita.

Līdzīga situācija ir arī tepat novadā Ogrē, kur joprojām daļa māju dzīvo bez elektrības arī jau 5. dienu. 

Ogrēniete, kura vēlējās palikt anonīma, atzīst: “Laikam tas trakākais ir mums, iedzīvotājiem, kuri ir visilgāk šeit palikuši. Es arī pati apstaigāju kaimiņus, mēs parunājām, kā jums, vai viss pietiek, ka nav tādas palīdzības no malas. Man liekas, ka šīs pēdējās mājas, kas ir palikušas… ka varētu atbraukt un paprasīt – kā jums te? Vispār viss ir labi? Jā, skaidrs, ir jāpaciešas. Es visu to saprotu, ka tas aizņem laiku. Bet tas, ka mums nekādas vispār informācijas, uz ko gatavoties, jo viss ir beidzies, drēbes ir jau kalnu kalniem sakrautas. Nu, līdz tādām ļoti primitīvām lietām.”

Pa šīm dienām ogrēniete iegādājusies arī ģeneratoru, taču tā darbināšana izmaksā dārgi – vismaz 40 eiro dienā. Taču tas ģimenei ļauj nomazgāties un pagatavot ēst. Tomēr katru rītu viņi mostas ar cerību, ka elektrība beidzot būs atjaunota. 

“Tehniski tu jau esi apradis, tev jau ir visi tie rīki, kā tu to dienu izdzīvo, bet tu piekūsti morāli. Līdz ar to nav arī tādas darba spējas. Ir jāiet uz darbu, ir jādomā, bet tev visu laiku viena galvas puse ir aizņemta ar to, kā būs, cik ilgi tas būs. Pirmais septembris tuvojas, vai mēs vispār baltos kreklus izgludināsim. Tieši tik vienkāršas lietas,” viņa stāsta.

Tikmēr Ogres novada pašvaldībā jau izvērtē, kā līdz šim izdevies novērst vētras sekas, un domā jau par gatavību nākotnē. Šodien sasaukta ārkārtas domes sēde, kurā lemts sākt Operatīvās informācijas centra izveidi, lai pašvaldība būtu sagatavota līdzīgām krīzes situācijām.