Latvijā turpina izplatīties brūnie lāči

Lai gan Latvijā brūnais lācis tiek uzskatīts par apdraudētu sugu, to izplatība pēdejos gados ir gandrīz nemainīga un pat lēnām pieaug. Šobrīd valstī konstatēti aptuveni 190 sugas īpatņi. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieki regulāri veic lāču monitoringu un pērn atklājuši vairākus interesantus faktus par šiem dzīvniekiem. 

Jau vairs nešķiet tik neierasti dzirdēt stāstus vai sociālajos medijos redzēt ierakstus par sastaptu lāci. Visvairāk lāču joprojām dzīvo Latvijas ziemeļaustrumu pierobežā, taču to klātbūtne arvien biežāk novērota arī valsts centrālajā daļā – īpaši Lubānas apkārtnē un Ogres novadā, kā arī Sēlijā. Tomēr dzīvnieki pamazām paplašina savu teritoriju. Pērn divi lāči novēroti arī kādā viņiem neraksturīgā mājvietā – Kurzemē.

Foto: Vidzemes televīzija

Guna Bagrade, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece, lāču monitoringa vadītāja, stāsta: “Vēl gadu atpakaļ bija pirmais ģenētiski identificējāmais lācis Kurzemē, bet viņam nebija citu parametru, piemēram, pēdas izmērs. Tad pagājušajā gadā – 2025. gadā – ir vismaz divi lāči, kuriem ir zināms arī pēdas izmērs. Abi divi. Viens ir jauns dzīvnieks, un otrs – pēc pēdas izmēriem pieaudzis dzīvnieks.”

Pēdējo četru gadu laikā lāču izplatības teritorija būtiski nav mainījusies, tomēr to skaits lēnām pieaugot.

Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, atklāj: “Ja par izplatību pieņem lāča pazīmes esamību kaut kādā 10×10 kilometru kvadrātā, kā tas parasti tiek izmantots zinātniskajos vērtējumos, tad šobrīd izplatība tomēr palielinās. To kvadrātiņu kļūst arvien vairāk un vairāk.”

Šobrīd lēsts, ka Latvijā ir aptuveni 190 lāču. Tomēr salīdzinājumā ar Igauniju, kur lāču ir ap 900, Latvijā populācija šķiet neliela. Tomēr starptautiski tiek virzītas diskusijas par atļauju lāčus nomedīt. Citās valstīs lāča tā sauktie “nedarbi” rada lielus postījumus un smagus zaudējumus. Taču tas šobrīd Latvijā nav aktuāli, jo lāču suga joprojām ir apdraudēta. 

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks skaidro: “Bioloģiskā populācijā pats minimums, lai sugu neuzskatītu pa apdraudētu, vai viņa neiznīktu, teiksim, tādā ilgtermiņā, 100 gadu griezums tiek uzskatīts par tādu riska periodu, tie ir 500 vairojoši indvīdi.”

Foto: Vidzemes televīzija

Taču Latvijā lāču ir aptuveni 2,6 reizes mazāk. Tomēr pētnieki uzsver, ka nevar ignorēt to, ka Latvijas mežos lāčus var sastapt. Tāpēc arvien aktuālāk kļūst sabiedrību informēt par drošu uzvedību mežā. Viens no galvenajiem nosacījumiem – dodoties dabā, par sevi jāliek manīt, lai dzīvnieks cilvēku laikus sadzirdētu un izvairītos no sastapšanās.

“Te jau joko, ka visi meži drīz rudeņos skanēs, dziedādami cilvēki iet, arī tā var. Bet nav jau jābļauj pilnā balsī. Laiku pa laikam var ierunāties, var sasaukties, ko sēņotāji bieži vien tā dara, lai saprastu, cik tālu viens no otra ir. Uzkāpt uz tiem sausajiem kociņiem, lai tas krakšķis vai tā lūstošā zara skaņa būtu,” stāsta Guna Bagrade, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece, lāču monitoringa vadītāja.

Taču, ja tomēr apstākļi piespiež un nākas iet pa mežu, kur ir ļoti daudz lāču, ir vērts iegādāties piparu gāzi, kuru var izmantot, ja lācis uzbrūk. 

Tāpat iedzīvotājus aicina ziņot par gadījumiem, kad un kur redzēts lācis, lai pētnieki varētu sekot līdzi to izplatībai un izvērtēt populācijas izmaiņas.