Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad līdz 17.martam saņēmusi 30 iesniegumus limitētai migrējošo zosu medīšanai, lai tās atbaidīto no sējumiem, bet lauksaimniekiem izsniegtas 15 atļautas, aģentūra LETA uzzināja DAP.
Pērn kopumā pārvalde migrējošo zosu limitētais medīšanai izsniedza 40 atļaujas, tostarp 13 līdz marta beigām.
DAP pārstāvji informēja, ka 2024.gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš kompensācijām pieteikto zosu postījumu platības pieauga par 76,9% un veidoja 382 hektārus. Kompensācijās par zosu radītajiem postījumiem augkopībai izmaksāti 170 917 eiro, kas ir par 30,2% vairāk nekā 2023.gadā.
Jau ziņots, ka ik pavasari, iestājoties aktīvam putnu migrācijas laikam, tīrumos pulcējas migrējošo zosu bari, kas lidojuma starplaikos atpūšas un uzņem barības vielas turpmākajam ceļam. Viena no metodēm, kā pasargāt sējumus, piemēram, graudaugus un tauriņziežus, ir zosu limitēta šaušana. Lai to varētu veikt, ir jāsaņem DAP atļauja. Pieteikumus DAP izskata mēneša laikā. Lai termiņu īsinātu, lauksaimnieki ir aicināti iesniegt elektroniski parakstītus dokumentus.
DAP izsniedz ierobežotu skaitu atļauju zosu šaušanai ar medību ieročiem tikai aizbiedēšanas un kultūraugu pasargāšanas nolūkā. Līdz 15.maijam šādā veidā visā Latvijā atļauts nošaut ne vairāk kā 1000 zosu – 500 sējas zosis “anser fabalis” un 500 baltpieres zosis “anser albifrons”.
Letālo atbaidīšanu var veikt tikai diennakts gaišajā laikā, kad putni ir nolaidušies lauksaimniecības zemēs ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuras ir veidotas putnu aizsardzībai. Atbaidīšanas laikā jāievēro visi nosacījumi un medības reglamentējošie normatīvie akti, kā arī ir aizliegts lietot gludstobra munīciju, kas satur svinu, un atrasties ar svinu saturošu gludstobra munīciju darbības veikšanas vietā. Ja zosis paceļas spārnos, to medīšana un atbaidīšana jāpārtrauc.
Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir sarežģīts process, kas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Lauksaimniecības zemēs migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.
Sugu un biotopu aizsardzības likums un Medību likums aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī medību tradicionālajā izpratnē. Ja tomēr nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo sugu populācijām, ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz putnu ieguvi un traucēšanu noteiktos gadījumos, piemēram, augkopībai nodarīto zaudējumu mazināšanas nolūkā.