Limbažnieki talkā salasa pilnu konteineru ar Spānijas kailgliemežiem

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā un arī Latvijā tas ir plaši izplatījies. Šie kaitēkļi nodara ievērojamus postījumus vietējiem kultūraugiem un augu sugām. Īpaši to izjūt dārzu īpašnieki, kuriem tie nereti noēd pat pusi no izaudzētā. Tā kā pašlaik ir Spānijas kailgliemežu aktīvākā vairošanās sezona, ir svarīgi nepieļaut turpmāku populācijas pieaugumu. Lai apkarotu sugas izplatību Limbažos, vietējie iedzīvotāji bija aicināti uz kopīgu to talku.

Ir deviņi vakarā un vairāki limbažnieki sapulcējušies pie estrādes, kuras teritorijā arī jau iemitinājušies Spānijas kailgliemeži. Talcinieki apbruņojušies ar cimdiem, lukturīšiem un spainīšiem un gatavi šo kaitēkļus salasīt pēc iespējas vairāk. Spaiņi piepildās ātri.

Limbažniece Laura norāda, ka Spānijas kailgliemežu lasīšana viņai nav nekas jauns: “Man ir pieredze Spānijas kailgliemežu lašīšanā, jo mūsu dārzā diezgan daudz to ir. Tie ir visur apkārt.”

Limbažniece Rudīte piedalījās talkā, jo vēlējās palīdzēt pilsētai ar Spānijas kailgliemežu apakrošanu: “Es nedomāju gan, ka būs tik daudz – ārprāts! Vēl tikai mazs gabaliņš noiets, bet jau daudz salasīts.

Talkas dalībniece Dace no Limbažiem arī cīnās ar Spānijas kailgliemežiem savā mājsamniecībā: “Mums Dārzciemā ir dārzs, un tur arī to ļoti daudz. Tādi paši – vēl pat trakāki un lielāki ir. Trekni un pretīgi!”

Spānijas kailgliemežu lasīšana ar rokām ir efektīvākā metode cīņā ar tiem, un tā kā vairošanās sezona tiem ir no jūnija līdz septembrim, tad tieši šobrīd pēc iespējas vairāk jāsamazina to skaits.

Limbažu novada pašvaldības vides inženiere Iveta Umule norāda, ka Spānijas kailgliemezis ir drauds mūsu dabai: “Tie nograuž visu zaļo. Visus kultūraugus dārzā, puķes – pat sīpolus, pat ķiplokus ēd, nograuž. Principā neko vairs nedrīkst uzaudzēt. Vistrakākais ir tas, ka tie pārnēsā dažādas parazītiskas slimības, kas ir kaitīgas, piemēram, suņiem, kaķiem un citiem mājdzīvniekiem. Arī pārnēsā visādas slimības augiem, līdz ar to vislabākais un visdrošākais ir lasīt tos ar cimdiem. Noteikti ar plikām rokām neaiztikt.”

Viens Spānijas kailgliemeža īpatnis spēj radīt pat 500 pēctečus gadā. Limbažu novada pašvaldības vides inženiere Iveta Umule stāsta, tie vairojas strauji un ir ļoti dzīvotspējīgi, tāpēc ir svarīgi tos pareizi apsaimniekot.

“Mājas apstākļos tos var verdošā ūdenī likt, bet noteikti nevajag uzreiz mest ārā grāvjos vai nest uz mežu, jo tie izdzīvo. Tiem šobrīd ir iekšā oliņas un tie vairojas, un vajag nogaidīt mazliet un tad aprakt. Tā ir arī problēma, kā tos uztilizēt. Piemēram, šadus lielus daudzumus mēs vedīsim uz biogāzes rūpnīcu, uz “Grow energy”, kas ir pie Limbažiem, bet ko pārējā Latvijā darīt, tas ir liels izaicinājums,” saka Iveta Umule.

Kopumā talkas laikā ar Spānijas kailgliemežiem tika pielasīts pilns 240 litru atkritumu konteiners. 

Jāpiebilst, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt invazīvo Spānijas kailgliemežu ierobežošanas pasākumus. Jāatceras, ka tos nav iespējams iznīcināt pilnībā plašās teritorijās, bet var ierobežot to izplatību. Būtiski ir, ka cīņā pret tiem dodas visi – arī kaimiņi, jo, ja viens īpašums netiek kopts, tad kailgliemežiem tā joprojām ir laba vieta, kur turpināt baroties un vairoties.