Latvijā šogad martā, tāpat kā februārī un janvārī, augsti patogēnās putnu gripas gadījumi nav konstatēti, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) publiskotā informācija.
2025. gada martā pārbaudes veiktas deviņiem savvaļas putniem, kamēr februārī pārbaudes tika veiktas četriem, bet janvārī – diviem savvaļas putniem.
Vienlaikus PVD publiskotā informācija liecina, ka šogad līdz 1. aprīlim Lietuvā ir konstatēts viens putnu gripas gadījums mājputnu novietnē, kā arī viens gadījums turētu putnu, kas nav mājputni, novietnē vai savvaļas putniem.
Savukārt Eiropā kopumā līdz 1. aprīlim augsti patogēnās putnu gripas gadījumi konstatēti 177 mājputnu novietnēs, tostarp 63 mājputnu novietnēs Ungārijā un 62 mājputnu novietnēs Polijā. Tāpat Eiropā attiecīgajā periodā fiksēti 560 gadījumi turētu putnu, kas nav mājputni, novietnēs vai savvaļas putniem, tostarp 147 Vācijā un 137 Nīderlandē.
Pērn Latvijā tika izmeklēti kopumā 72 savvaļas putni, tostarp putnu gripa tika konstatēta vienā gadījumā, proti, augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta baltpieres zosij. Vienlaikus vienam baltajam stārķim pērn tika konstatēts gripas H6N8 apakštips, kas nav augsti patogēns.
Kopš 2021. gada Latvijā augsti patogēnā putnu gripa konstatēta kopumā 205 savvaļas putniem, kā arī putnu gripa konstatēta divām lapsām 2023. gadā.
Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kurai raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kuriem slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm.
Mājputni ar putnu gripu var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, to izdalījumiem un fekālijām. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem, tostarp apaviem, apģērbu un inventāru, uz kuriem nonācis vīruss.
PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.