Ogres upē zivis pakļautas bojāejai

Tikai pirms dažām dienām Ogres upē pie Ogres hidroelektrostacijas radās satraucoša situācija, kas joprojām vietējo iedzīvotaju vidū raisa diskusijas. Biedrība “Mēs zivīm” saņēma informāciju, ka uz brīdi aizvērtas HES slūžas, kas izraisīja strauju ūdens līmeņa pazemināšanos. Rezultātā zivis bija pakļautas bojāejai, tai skaitā, arī nārstojošās zivis. 

“Šis ir reāls piemērs, kad “nomet” ūdens līmeni un zivis paliek nekurienē. Ja jūs skatāties uz šīm zālēm, tad tajās tās arī iznārsto. Kad “nomet” ūdens līmeni, tās paliek sausumā un…,” pauž Ivars Dubra, biedrības “Mēs zivīm” vadītājs.

Ieraugot šādu situāciju, izmisumā makšķernieki zivis no Ogres upes mēģināja izglābt ar tīkliem un pārnesa tālāk uz citu vietu, lai pēc iespējas mazāk tās aizietu bojā. Divas dienas pēc incidenta Valsts vides dienesta inspektori apsekoja Ogres hidroelektrostaciju un secināja, ka ūdens līmenis ir atjaunots un masveidā beigtu zivju nav. 

Aija Jalinska, Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja: “Ar mērķi pārliecināties par operatora darbību atbilstību atļaujas nosacījumiem, HES operatoram tiks pieprasīti papildu dati un veikta padziļināta pārbaude. Šobrīd pāragri spriest par zivīm nodarītā kaitējuma aprēķinu, tas var tikt vērtēts turpmākajā situācijas izskatīšanā, tomēr jāpiebilst, ka kaitējuma novērtēšanai būtu nepieciešama informācija par zivju sugām un īpatņu skaitu, kas gājuši bojā.”

Klimata un enerģētikas ministrijā uzsver – katrai hidroelektrostacijai ir izsniegta ūdens resursu lietošanas atļauja ar noteiktiem nosacījumiem, piemēram, kad jāatver slūžas. Ja tos pārkāpj, to uzskata par pārkāpumu, taču vēl nav zināms, vai tas noticis šajā gadījumā.

“Viens no aspektiem jeb risinājumiem ir automātiskie līmeņrādītāji pirms un pēc HES. Ja nav tāds režīms, kāds noteikts, vai ir arī aizdomas par neatbilstošu režīmu, uzraugošās institūcijas, šajā gadījumā, pirmkārt, Valsts vides dienests, varētu to uzzināt un redzēt jau pēc iespējas ātrāk,” pauž Rudīte Vesere, KEM valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos. 

Šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija strādā pie plāna, lai izveidotu sistēmu, kas palīdzēs atjaunot upes, kas vairs nav piemērotas enerģijas ražošanai. Tas palīdzēs efektīvāk izmantot ūdens resursus, uzlabot upju stāvokli un uzraudzību arī tām upēm, kas ir daļa no mūsu kopējās energosistēmas.

Rudīte Vesere: “Tās atbilstoši tiek novietotas noteiktā dziļumā. Tas ir apmēram vidēji pusotra metra dziļumā, lai zivju mazuļi būtu pasargāti no ūdens svārstībām. Diemžēl Ogres upē šādas ligzdas izveidot nav iespējams, jo upē nav tāds dziļums, tāpēc varbūt lielāka uzmanība tiek pievērsta Daugavai.” 

Vēl gaidot, kāds būs Valsts vides dienesta izvērtējums par situāciju pie Ogres HES, vienlaikus dienests atgādina, gadījumos, kad nepieciešama nekavējoša tā iesaiste, iedzīvotāji var zvanīt dienestam vai izmantot mobilo lietotni.