Pavasara skaistums Salaspils botāniskajā dārzā pret stirnu apetīti

Trešdien tika sasniegts siltuma rekords, kas liecina jau par pavasara iestāšanos. To apliecina arī pirmie pavasara vēstneši Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Tur jau uzziedējušas sniegpulkstenītes, vizbulītes, pūpoli un citi augi. Tomēr dārza darbiniekiem šis laiks nav tikai priecīgs. Viņiem nākas rūpēties par stādījumu saglabāšanu, jo naktīs teritoriju mēdz apciemot arī stirnas. 

Par to, ka pavasara sezona rit pilnā sparā, pārliecināties var Salaspils Nacionālajā botāniskajā dārzā. Šeit pirmie pavasara vēstneši pārādījās vēl pirms sniega segas nokušanas. Akmens dārzā, kur aug vairāk nekā 700 dažādu augu, atklāt pavasara sezonu gods bija ciklamenēm. 

Dace Miezīte, Nacionālā botāniskā dārza vecākā dabas izglītības speciāliste: “Patiesībā, tās ir pašas, pašas pirmās, kas izlien un uzplaukst vēl zem sniega. Šogad mums bija ļoti bail to sniegu rušināt vaļā, jo bija auksts un šķita – viss nebūs. Bet re, kur viņas ir, mazās skaistulītes! Pašas pirmās, ko ievēro cilvēki, pašas pirmās puķītes ir erantes. Tās ir jau noziedējušas. Šeit mums bija dzeltens skaists paklājiņš vēl pirms nedēļas.”

Kā uzsver Dace Miezīte, situācija dārzā mainās ik nedēļu, un esot pat vietējie salaspilieši, kas izmaiņas nāk vērot ik pārdienas. 

Dace Miezīte, Nacionālā botāniskā dārza vecākā dabas izglītības speciāliste: “Tie ir tie mazie sīpoliņi, kas ir gulējuši apakšā un tagad visu savu spēku, ko viņi pagājušajā gadā ir uzkrājuši, viņi atdod tam, lai izaugtu skaists ziediņš, kas priecē mūs un priecē bites. Un interesanti, ka jau pēc mēneša no šīm puķītēm nebūs atlicis vairs ne miņas.”

Diemžēl, šajā sezonā galvassāpes speciālistiem rada stirnas, kuras izsalkuma vadītas noēd botāniskajā dārzā esošos augus. 

Irēna Gūtmane, Nacionālā botāniskā dārza dārzkopības speciāliste, rāda:

“- Te var redzēt, ka stirnas ir staigājušas. Re, kur, pēdiņas ir, jā, un tur tālāk daudz kas ir nograuzts. 

– Var redzēt tos soļus, kur ir gājušas?

– Jā, šeit var redzēt, kur viņas ir staigājušas, vai vēlu vakarā vai agri no rīta. Grūti pateikt.”

Dace Miezīte, Nacionālā botāniskā dārza vecākā dabas izglītības speciāliste: “Nu, re, šī skaistā, dzeltenā tūja ir glīti notrimmerēta no apakšas. Un tas nav cilvēku roku darbs. Viņa ir notrimmerēta tik augstu, cik sniedzās stirnas purniņš, jo stirnām garšo tūjas. Un viņas ir lielus nedarbus šajā dārzā darījušas.”

Stirnu notrimmerētā tūja.

Lai mazinātu stirnu postījumus, vairākās vietās izvietoti speciāli preparāti. Tāpat ļoti palīdz maisiņš, kas pildīts ar suņu vilnu.

Irēna Gūtmane, Nacionālā botāniskā dārza dārzkopības speciāliste:

“- Re, kur var redzēt, re, kur, maisiņš ir. Maisiņš ar suņu vilnu. Un re, kur ir ģipsenīte apakšā, kuru man vienmēr ļoti apgrauž. Nu, šogad viņa ir pasargāta. Ģipsenīte, re kur neļķīte ir pasargāta. Arī šeit neļķīte ir dzīva. Tā kā to izdevās pasargāt. 

– Un viņām nepatīk tā smaka, ja?

– Smaka, jā. Pati smaka nepatīk.”

Tomēr, kā uzsver Nacionālajā botāniskajā dārzā, bieži vien aizmirstam par pašiem pirmajiem pavasara vēstnešiem, kurus pat neuzskatām par ziediem – pūpolus. Tie ir arī viens no pirmajiem bišu barības avotiem pavasarī. Turklāt, izrādās, ka tiem pat ir divi dzimumi. 

Dace Miezīte, Nacionālā botāniskā dārza vecākā dabas izglītības speciāliste, skaidro: “Pūpoli mēdz būt pūpolu puikas un pūpolu meitenes. Un viņiem ir vajadzīga tā bite, kas atnāk un apvienos abus dzimumus, lai beigās sanāktu sēklas no šiem ziediem. Šis pūpols, viņš īstenībā ir ziedkopa, kurā ir liels, liels klēpis ziedu iekšā. Ja mēs viņu palielinātu, mēs varētu uzdāvināt miljons pūpolu ziedu savai mīļotajai. Lūk, un šajā ziedkopā ir vairāki ziedi – vai nu ar vīrišķajiem orgāniem, tātad, ar putekšņu lapām, kurās veidojas putekšņi vai arī ar sievišķajiem orgāniem, tātad, auglenīcām, no kurām, ja viņas būs dabūjušas savu puteksni, vēlāk izveidosies vītola sēklas.”

Pūpoli.

Svarīgi atcerēties, ka pūpoli nāk no vītola ģints, līdz ar to Latvijā ir sastopamas pat vairākas pūpolu šķirnes. Sestdien botāniskajā dārzā notiks arī ģimenēm paredzēts pasākums, kurā ekskursijās būs iespēja iepazīt pavasara augus.

Botāniskā dārza darbiniekiem nākas patiesi aktīvi cīnīties ar stirnu postījumiem. Lai tās atbaidītu, darbinieki lūdz iedzīvotāju palīdzību. Ja mājās ir suņu vilna, to var nogādāt Nacionālajā botāniskajā dārzā, Salaspilī. Tā palīdzēs atbaidīt stirnas un pasargāt augus, lai tie vēlāk varētu priecēt apmeklētājus.