Pavasaris nāk ar rosību sēklu maiņas punktos

Viena no Latvijas kultūras vērtībām ir augi, ko savulaik stādījuši mūsu dzimtu senči. Taču daļa šo šķirņu pamazām izzūd. Tāpēc dažādās Latvijas vietās izveidoti sēklu maiņas punkti, lai tās saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm. Līdz ar pavasara tuvošanos un sēšanas laika sākumu tie atkal kļūst arvien aktīvāki. Arī Krapes pagasta bibliotēkā, pirmajā vietā Ogres novadā, kur izveidots šāds sēklu maiņas punkts, rosība nupat atsākusies. 

Jau aiz loga arvien biežāk spīd saule, putni čivina un sniegs lēnām kūst. Tas nozīmē, ka pavasaris ir klāt. Līdz ar to arvien aktuālāks jautājums kļūst, ko sēt dārzā. Jau vairāk nekā nedēļu Ogres novadā Krapes pagasta bibliotēkā darbojas sēklu maiņas punkts, kur var atnest sev vairs nevajadzīgās sēklas, savukārt to vietā paņemt citu atnestās. 

Krapes pagasta bibliotēkas vadītāja Laura Jefimova: “Mēs sākām 1. martā. Pirmajā nedēļā bija seši cilvēki, kas atnāca, bet tieši arī skatījās, paprikas sēklas meklēja, kas ir tieši tagad sējamas.”

Bibliotekāre ar prieku saka, ka jau saņēmusi arī pirmās bildes ar iesētajām paprikām un petūnijām. 

“Man vēl dārzā ir sniegs. Es nevaru iesēt neko. Jā, citus gadus esmu kaut ko mainījusi. Jāpaskatās, jāparevidē,” saka Velga, Krapes pagasta bibliotēkas apmeklētāja. 

Sēklu maiņas punkts Krapes pagasta bibliotēkā darbojas jau trešo gadu. Sākotnēji ideja bija aicināt cilvēkus nest tikai pašu izaudzētās sēklas, taču tagad sēklu klāsts ir dažāds – apmēram puse nāk no ārzemēm, bet otra puse ir vietējo dārzkopju pašu izlolotās.

“Izlolotās šeit ir pupiņas, šīs visas nāk no vienas, zirņu vairs nav, šīs ir puķītes. Tās ir izlolotās. Šīs ir izlolotās un šīs ir izlolotās. Diemžēl šeit lapiņas klāt nav, bet tās ir kreimenes,” rāda Krapes pagasta bibliotēkas vadītāja.

Viņa uzsver: “Es domāju, ka galvenokārt tas ir tas, ka cilvēki šeit pulcējas, viņi nāk bariņiem, viņi satiekas, apspriežas, viņi runā par sēklām, audzēšanu, kas izdodas, kas neizdodas. Tā ir tāda vieta, kur viņi kopā var atnākt, pavadīt kopā laiku un arī dalīties savā pieredzē.”

Šādi sēklu maiņas punkti jau vairākus gadus darbojas arī citviet Latvijā un nesen tiem pievienojušies vēl 30 jauni. Tajos gan būs iespējams nodot tikai pašu lolotās sēklas. Tas ir svarīgi, lai saglabātu Latvijas vērtīgās augu šķirnes un tās nepazustu.

Sēklu lolotāju kustības aizsācēja un vadītāja, mantoto kultūraugu zīmola veidotāja Sandra Stabinge: “Piemēram, ir kāda vecmāmiņa vai vectētiņš, vai kāds dārzkopis, kurš jau ir gados. Un, ja viņam diemžēl nav sekotāju, nav bērnu, kuri grib un vēlas turpināt, vai kādi kaimiņi, šis cilvēks ar kāda kaimiņa palīdzību var atnest šo vērtīgo sēklu uz maiņas punktu un kāds cits, kurš atnāk uz bibliotēku savukārt var paņemt. Līdz ar to tā sēkla var turpināt dzīvot.” 

Lai gan šādi sēklu maiņas punkti kļūstot arvien populārāki, Latvijā un pasaulē ļoti daudz augu izzūd.

Sandra Stabinge: “Bieži es satieku cilvēkus, jā, man vecmāmiņai bija, man mammai bija un vairāk nav. Arī maniem senčiem bija, kas arī nav. Manam vectēvam arī bija savi mieži, savi rudzi, tie, protams, ka ir pazuduši. Pārsvarā tas ir no neapzināšanās, ka tā ir vērtība. Mēs tā aizlaižam postā paaudzes paaudzē gadu desmitiem, gadu simtiem koptus augus.”

Taču ar sēklu nodošanu vien nepietiek – svarīgi ir arī zināt, kā tās pareizi audzēt. Tieši tāpēc sēklu maiņas punkti ir vērtīgi, jo tur iespējams ne tikai apmainīties ar sēklām, bet arī dalīties pieredzē un zināšanās.