Dārzā ne vienmēr nepieciešams darīt vairāk, lai iegūtu labāku rezultātu. Ija un Āris Vuškāni savā saimniecībā cenšas veidot vidi, kurā augi un dabas procesi daļu darba paveic paši. Tā radies permakultūras dārzs, kurā galvenā nozīme ir daudzveidībai un augu savstarpējai sadarbībai.
Āris atklāj permakultūras galvenos principus: “Pirmkārt, ja mēs dārzā veidojam daudzveidību un stādām daudz dažādus augus, tad var palielināties raža, un ir mazāka iespēja, ka kādi augi var saslimt vai parādīties kaitēkļi. Otrkārt, dārzu mēs mulčējam ar sienu vai pļauto zāli. Tas nodrošina papildu mēslojumu, neļauj augt nezālēm un palīdz saglabāt augsnē mitrumu. Bieži vien, kad ir sausas vasaras, dārzu var pat nelaistīt un neravēt.”
Vidzemes televīzijas foto
Viena no permakultūras pieejām ir kartupeļu audzēšana zem biezas siena kārtas. Kartupeļus nav nepieciešams dziļi ierakt, tos novieto uz augsnes un pārklāj ar mulču. Sienam sadaloties, tas vienlaikus palīdz saglabāt mitrumu un papildina augsni ar organiskajām vielām.
Āris skaidro: “Šī ir klasiska siena mulčas permakultūras dobe, kurā aug kartupeļi. Te mulča sākumā bija diezgan liela, vairāk kā pusmetrs. Tagad tas viss ir sakritis, un no tās aug ārā kartupeļi. Kartupeļus var vienkārši uzlikt uz zemes un uzbērt virsū sienu. Kartupeļus nebūs jāravē, jo neaugs nezāles.”
Arī mēslojumu saimnieki cenšas iegūt no tā, kas jau ir saimniecībā. Dārza vajadzībām sezonas laikā tiek izmantoti aptuveni 25 siena ruļļi. Vēlāk sienu izklāj dārzā, kur tas pamazām sadalās un kļūst par dabisku barības vielu avotu augsnei.
Vidzemes televīzijas foto
Āris stāsta par mēslošanu: “Dārza galā mums stāv siena ruļļi. Kad sezona šogad būs beigusies, tad mēs visus izrullēsim pāri visam dārzam. Uz pavasari jau būs ļoti labs mēslojums. Tas ir vislabākais un dabiskākais iespējamais mēslojums.”
Permakultūrā augus neizvieto nejauši. Tiek domāts par to, kā dažādas sugas var viena otrai palīdzēt, nodrošināt balstu, ēnu, mitrumu vai aizsardzību pret kaitēkļiem. Viens no klasiskajiem piemēriem ir trīs māsu princips. Vienā dobē kopā var augt kukurūza, pupas un ķirbis. Kukurūza kļūst par balstu pupām, bet ķirbja lapas noklāj zemi un palīdz tai ilgāk saglabāt mitrumu.
Ija skaidro trīs māsu principu: “Kukurūzas kalpo kā lielisks balsts pupām, kas vijās pa tām. Tad apakšējā slānī mums iet ķirbji vai gurķīši, kas nodrošina mitruma saglabāšanos, ja iestāda gurķus, tad arī tie var vīties pa kukurūzu.”
Vuškānu dārzā galvenais jautājums nav par to, kā paveikt pēc iespējas vairāk darba. Drīzāk, kā izveidot tādu sistēmu, kurā daba pati palīdz cilvēkam. Šo pieredzi saimnieki plāno turpināt nodot arī citiem, nākotnē uzņemot ekskursijas un rīkojot praktiskās darbnīcas.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Vidzemē" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV. #SIF_MAF2026 |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |