Spānijas kailgliemežus laiks sākt lasīt jau tagad

Pagājušajā gadā Spānijas kailgliemezi iekļāva invazīvo sugu sarakstā, kas pašvaldībām vienlaikus paver lielākas iespējas un uzliek lielāku atbildību par to apkarošanu. Jelgavas novads un Biržu pašvaldība Lietuvā cīņā ar kailgliemežiem apvienojušas spēkus Zemgales plānošanas reģiona pārrobežu projektā, lai noskaidrotu nelūgto viesu izskaušanas metodes un dalītos pieredzē. Šodien Jelgavas novada Bērvircavā notika pirmā Spānijas kailgliemežu lasīšanas talka.

Līdz ar silta laika iestāšanos sākusies arī aktīva cīņa ar Spānijas kailgliemežiem, kas jau daudzus gadus apdzīvo ne tikai mazdārziņus, bet arī parkus, pļavas un ūdenstilpju krastus.

Bezmugurkaulnieku eksperts Maksims Balalaikins stāsta, ka aukstā ziema to skaitu nav samazinājusi: “Ja mēs paskatāmies invazīvo sugu pārvaldniekā, varam redzēt, ka tās atradnes tiek reģistrētas jaunas un jaunas. Tas arī ir tas rīks, ar kuru sabiedrība var identificēt jaunas vietas, un tam var pievērst uzmanību ne tikai valsts institūcijas, bet arī pašvaldības un plānot cīņas metodes.”

Jelgavas novads un Biržu pašvaldība Lietuvā cīņā ar kailgliemežiem apvienojušas spēkus Zemgales plānošanas reģiona pārrobežu projektā “Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība no invazīvām svešzemju sugām” (INVAGO).

Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītāja, vides un enerģētikas speciāliste Vija Ērkšķe: “Šī projekta mērķis ir savest kopā Latvijas un Lietuvas pašvaldības speciālistus un risināt Spānijas kailgliemeža problēmu, parādot dažādas izskaušanas metodes un apmainoties ar pieredzi.”

Viena no efektīvākajām metodēm ir Spānijas kailgliemežu nolasīšana, tāpēc arī šorīt Jelgavas novada Bērvircavā, bruņojušies ar spainīšiem un cimdiem, projekta dalībnieki dodas lasīt gliemežus aptuveni divus hektārus lielajā parka teritorijā. Invazīvie kailgliemeži ir siltummīļi, tāpēc pagaidām to vēl ir salīdzinoši maz, un tie ir mazi, tomēr tas esot īstais brīdis, lai tos sāktu lasīt, jo katrs nolasītais Spānijas kailgliemezis nozīmē, ka neizaugs vismaz piecdesmit jaunu gliemežu. Nolasīšana gan neesot vienīgā metode, kā ar to cīnīties.

Bezmugurkaulnieku eksperts Maksims Balalaikins atgādina, ka mazdārziņos liela uzmanība jāpievērš arī zemei un stādiem, ko izmantojam: “Katram, kurš nopērk stādus, ir jādomā. Var pārbaudīt gan augsni, gan stādu izmērcēt ūdenī vai pat sālsūdenī, gan varbūt noturēt karantīnā, lai redzētu, vai izšķiļas kāds īpatnis, nevis uzreiz stādīt dārzā, izlaist tos brīvībā, jo pēc tam ierobežošana būs gara un sarežģīta.”

Savukārt pļavās un parkos zāle jānopļauj pēc iespējas īsāka, jo invazīvie gliemeži mīlot aizaugušas teritorijas, skaidro Balalaikins.

Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Cīrulis (NA): “Pašvaldībai, protams, ir noteiktas rīcības, lai iznīcinātu Spānijas kailgliemežus, tas ir intensīvi pļaut, tas mums ļoti labi sanāk šogad, un, protams, arī laba komanda, kas monitorē, kur varētu attīstīties invazīvās sugas.”

Biržu pašvaldības (Lietuva) administrācijas pārvaldniece Kristīne Undzeniece: “Mēs lietojam ķīmiskās granulas, ko gliemeži apēd. Mēs tās kaisām vietās, kur ir to atradnes. Tāpat arī lasām Spānijas kailgliemežus, un tādā veidā cenšamies no tiem atbrīvoties.”

Jāpiebilst, ka katrs pieaudzis Spānijas kailgliemezis izdēj līdz 500 olām, no kurām par pieaugušu, vairoties spējīgu īpatni izaug apmēram 5% līdz 15%.