AS “Latvenergo” vienlaicīgi ar vēja turbīnu nodošanu ekspluatācijā vēja parkā “Laflora Energy” Kaigu purvā uzstādīs putnu aizsardzības kameras, “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.
Viņa pauž, ka pašlaik ļoti daudz vēja parku vēl ir izpētes stadijā, taču paredzams, ka tuvākajos gados notiks aktīvāka to būvniecība – piemēram, “Laflora Energy” vēja parks ar 16 turbīnām un kopējo jaudu 108 megavati (MW), kā arī Pienavas vēja parks ar 21 vēja turbīnu un 144 MW jaudu.
Vēja enerģija ir viens no videi draudzīgākajiem un efektīvākajiem elektroenerģijas avotiem, un neatņemama mūsdienīgu vēja parku sastāvdaļa ir putnu aizsardzība, kas notiek ar moderno tehnoloģiju palīdzību, samazinot parku ietekmi uz vidi.
Monitorings, informācijas un datu apkopošana par putnu migrāciju, sadursmēm vai bojāeju pirms vēja elektrostaciju (VES) parku izbūves, būvniecības un ekspluatācijas laikā sekmē putnu kameru darbības lielākas atdeves pastiprināšanas un saudzēšanas pasākumu ieviešanu.
Latvijā pēc tam, kad ir noslēdzies ietekmi uz vidi novērtējuma (IVN) process, pirms vēja parka būvniecības tiek uzsākts pirmsbūvniecības putnu monitorings. Tā metodiku ornitologs iepriekš saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), un tā ietvaros tiek veiktas atkārtotas ornitoloģiskās izpētes, tai skaitā tiek veikts izvērtējums vairākām putnu sugām, lai, balstoties datos, varētu izveidot iespējamos putnu sadursmju modeļus ar turbīnām. Pēc šo modeļu izveides tiek izvēlēts atbilstošākais kameru risinājums, kas var īslaicīgi apturēt turbīnas, ja tas nepieciešams, lai izvairītos no putnu sadursmēm ar tām.
Apsaimniekotās vēja parka izpētes un ekspluatācijas laikā iegūst ļoti lielu dabas datu apjomu, ko uzkrāj un apstrādā savās sistēmās, kā arī nodod tos kompetentajām vides iestādēm. Tā kā datu apjoms ir ļoti liels, tad “Latvenergo” turpina strādāt ar mākslīgā intelekta datu apstrādes risinājumiem, lai iespējami efektīvi tos apstrādātu un analizētu.
Ja tādas tiks konstatētas, tad kopā ar DAP un putnu kameru ražotājiem tiks pielāgoti risinājumi, kā uzlabot VES un kameru darbību, lai šādas sadursmes mazinātu vai arī pilnībā novērstu.
Gan attīstītājs, gan kompetentās vides iestādes datus par putnu bojāeju apkopo, tāpat kā arī citus datus, kas ievākti no citiem vēja parkiem, un galvenais mērķis ir apkopot informāciju no visiem vēja parkiem, lai izvērtētu gan to kumulatīvo ietekmi, gan katra individuāla parka iespējamo ietekmi, lai kopīgi meklētu risinājumus, kā veicināt sinerģiju starp vēja enerģijas ražošanu un putnu aizsardzību.
Datus sākotnēji apkopo un apstrādā ornitologs, kas veic monitoringu, un pēc tam tos iesniedz DAP un nepieciešamības gadījumā arī citām vides institūcijām. Mērķis kopumā ir DAP centralizēti apkopot un apstrādāt datus. Pašlaik vēl šis risinājums nav izstrādāts, taču DAP pie tā strādā.
Savukārt citās nozarēs datu apkopošana ir izkliedēta un nav vienota.
Liela daļa informācijas tiek iegūta no vides ekspertiem, kas veic apsekojumus citu izpēšu rezultātos vai no iedzīvotāju iesūtītajiem datiem. Arvien vairāk pieaug cilvēku interese un aktivitāte iesaistīties dabas aizsardzībā, un iedzīvotāji savus novērojumus iesniedz gan “dabasdati.lv”, gan vides institūcijām.
Šādā veidā palielinās kopējais datu apjoms un informācija, taču dati nav vienmērīgi izplatīti visā Latvijas teritorijā.
Latvijai un “Latvenergo” ir iespēja izmantot to pieredzi no citām valstīm, kurās vēja turbīnu ir ļoti daudz un joprojām tiek aktīvi būvētas, lai pārņemtu tieši labāko praksi un uzlabotu gan vēja enerģijas ražošanu, gan vides aizsardzību savos vēja parkos un turpinātu atbildīgi un ar cieņu pret apkārtējo vidi ražot zaļo elektroenerģiju.
Šī būs neatsverama un svarīga informācija gan attīstītājam, turpinot attīstīt savus vēja parkus un pielāgot labākos risinājumus putnu aizsardzībai, gan arī ļoti vērtīga dabas datu informācija, kas tiks nodota kompetentajām vides iestādēm, lai, apstiprinot citus VES projektus, varētu pieņemt jau konkrētus datos balstītus lēmumus un mazinātu maksimālo piesardzības principus, kas tiek izmantots šobrīd.
Jau ziņots, ka šobrīd “Laflora Energy” vēja parkā top 16 “Nordex” vēja turbīnas ar kopējo jaudu 108,8 megavati (MW).
Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” 2022. gada maijā nodibināja meitassabiedrību “Laflora Energy”, lai būvētu sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā. Savukārt 2024. gada septembrī uzņēmumu “Laflora Energy” nopirka “Latvenergo”.
Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 miljonu eiro apmērā.
Pēc parka nodošanas ekspluatācijā ik gadu tiks saražots 350 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, nodrošinot ar elektrību vairāk nekā 160 000 mājsaimniecību.
Tāpat ziņots, ka “Latvenergo” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā kopumā bija 1,704 miljardi eiro, un peļņa – 273,65 miljoni eiro. Māteskompānijas apgrozījums bija 1,057 miljardi eiro, bet peļņa – 265,575 miljoni eiro.
“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
SIA “Ursus Forwarding” 2023. gadā strādāja ar 9,34 miljonu eiro apgrozījumu un 49 630 eiro zaudējumiem, liecina “Firmas.lv” informācija.
Uzņēmums reģistrēts 2007. gadā, un tā pamatkapitāls ir 14 300 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Edgars Lācis, kuram pieder 69,93% daļu, un Uģis Kurpnieks ar 30,07% daļu.