Vējš un smiltis diktē noteikumus Ventspils pludmalē

Oficiālais peldsezonas sākums Ventspilī šogad sākās ar Komunālās pārvaldes paziņojumu, par to ka pludmales viesiem ir jāņem vērā, ka daba atņēmusi jau otro pieeju Ventspils pludmalei, aizputinot to ar smiltīm. Ventspils pludmales sagatavošana peldsezonai vienmēr sākas ar ģērbtuvju un bērnu rotaļlaukumu atrakšanu no smiltīm, kā arī visa pludmales aprīkojuma atvešanu un uzstādīšanu, ko rudeņos vienmēr aizved. Cīņa ar smiltīm ilgst gadsimtiem ilgi un to apliecina arheoloģiskie izrakumi Ventspilī. 

Žanis Kronbergs ir pensionēts pludmales glābējdienesta darbinieks. Viņš atceras tos laikus, pirms 50 gadiem, kad Ventspils pludmalē kāpu nebija, traktori smiltis izveda ārpus pilsētas un Žanis pa pludmali varēja pārvietoties ar savu motociklu. Cīņa ar ziemas sezonā sapūstajam smiltīm ir katru gadu, bet pēdējos gados komunālie dienesti atteikušies no domas atrakt celiņus tur, kur to vairs nevar izdarīt. Daba ir uzvarējusi un ieeju Nr.3, ko izmantoja pludmales glābšanas dienests, vairs nemēģinās atrakt.

“Redziet, tie laika apstākļi Ventspilī, it sevišķi rudens pusē, ir diezgan bargi, skarbi un tas nozīmē, ka mums tās smiltis pārvietojas ļoti lielos apjomos. Tie ir vairāki tūkstoši kubikmetru, ko mēs katru gadu izvedam, pārstumjam un atkal izlīdzinām. Mēs pat eksperimentējam dažās vietās, kur mums eksperts ieteica pamēģināt kāpu kārklus apgriezt, jo tie kārkli ļoti uzkrāj smiltis. Labāk, lai tās smiltis dzenas projām, nekā uzkrājas liels kāpu augstums. Ir dažādi viedokļi, mēs eksperimentējam,” saka Andris Kausenieks pašvaldības iestādes “Ventspils komunālā pārvalde” direktors. 

Cīņu ar smiltīm Ventspilī apliecina arī senās kartes. Augstas kāpas iezīmētas blakus Ventspils Livonijas ordeņa pilij un arheologi biezu baltu smilšu kārtu atrod pat vecpilsētas izrakumos.

“Acīmredzot, šie te klimatiskie apstākļi tādi ir, ka arī hercoga laikos nemitīgi cīnījās ar šīm te smiltīm un mēģināja dažādos veidos. Mēģināja arī kāpas apstādīt, bet agrākajos laikos nebija tādu tehnoloģiju, kā mūsdienās un diezgan daudzi īpašumi cieta un tika galīgi appūsti. Īpaši 17. gadsimta sākumā ir notikusi šī erozija, bet plāni par kāpu apmežošanu ir sastopami arī 18. gadsimtā un 19.gadsimtā. Vienmēr aktuāli,” skaidro vēsturniece Mārīte Jakovļeva.

Lai uzsāktu peldsezonu Zilā karoga pludmalē, Ventspilī vispirms ir nepieciešams attīrīt pludmales ieejas no smiltīm ar traktoriem. Tieši smilšu attīrīšana ir vislaikietilpīgākais process, jo dažviet ieejas ar smiltīm ir aizpūstas vairāku metru augstumā. 

“Izmaiņas notika tad, kad uzbūvēja šīs ēkas pludmalē, kad izmainīja vēja virzienus. Ir pieaicināti dažādi eksperti, kas šeit ir strādājuši, domājuši kā tās kāpas apturēt, lai nenāk smiltis pilsētā. Gan privātmājas, gan ielas – viss bija smiltīs,” skaidro Kausenieks.  

Attīrot ieejas, iegūtās smiltis Ventspilī tiek izmantotas lietderīgi, tās nogādā uz atklātajiem pludmales volejbola laukumiem un uz atpūtas vietām pie Ventas, lai arī tur būtu patīkami peldēt. Sākoties peldsezonai, no maija darbu pludmalē uzsāks arī glābšanas dienests, kas iebraukšanu ar tehniku pludmalē šogad veiks pa citu ceļu, jo iepriekšējais rudens vētrās  pazudis zem milzīgas kāpas, kuru nolemts neatrakt.