Krāslavas novada Izvaltas pagastā zemnieku saimniecība “Upmalas” nepilnā nedēļā piedzīvojusi trīs atkārtotus vilku uzbrukumus aitām. Zaudēti vairāki desmitu dzīvnieku, bet finansiālie zaudējumi mērāmi vairākos tūkstošos eiro. Tikmēr Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” piedalās starptautiskā projektā, kurā tiek meklēti risinājumi, kā mazināt konfliktus starp plēsējiem ar lauksaminiekiem.
Krāslavas novada Izvaltas pagastā zemnieku saimniecība “Upmalas” nodarbojas ar aitu audzēšanu. Taču pēdējā nedēļa saimniecībai bijusi īpaši smaga. Sešās dienās tā piedzīvojusi trīs plēsēju uzbrukumus. Par pirmajiem postījumiem saimnieki uzzinājuši no kaimiņiem, kuri pamanīja notikušo.
Raitis Vītols, zemnieku saimniecības “Upmalas” pārstāvis, atminas: “Ap plkst. 10.00 no rīta man zvanīja kaimiņi, ka ir pamanījuši nobeigušos aitu, bet viņi pamanīja vienu tikai. Es uzreiz braucu uz notikuma vietu apsekot, kas ir noticis un secināju, ka pa ceļam jau pie tās aitas, ko redzēja kaimiņi, redzu citus beigtos dzīvniekus, kas guļ tīrumā. Un, pievēršot uzmanību, apskatot dzīvniekus, mans pirmais secinājums bija, ka tie ir suņi vai vilki.”
Pēc konsultēšanās ar medniekiem saimnieki nonāca pie secinājuma, ka postījumus, visticamāk, nodarījuši vilki. Nepilnā nedēļā zaudētas 24 aitas. Baidoties no jauniem uzbrukumiem, saimnieki tagad dzīvniekus naktīs tur slēgtās telpās, lai pasargātu tos no plēsējiem.
Raitis Vītols, zemnieku saimniecības “Upmalas” pārstāvis, saka: “Šobrīd darām tā, ka vakarā dzenam dzīvniekus uz fermu un turam aplokā, kur apkārt ir metru sešdesmit augsts elektriskais žogs. Apakšā stacionārais žogs. Dzenam iekšā, un vakaros un naktī piebarojam ar ziemā paredzēto barību, lai izvairītos vienkārši no nākamajiem zaudējumiem.”
Zemnieku saimniecība ir vērsusies gan Valsts meža dienestā, gan pašvaldībā, lūdzot izskatīt iespēju atļaut plēsēju nomedīšanu, lai gan līdz 15. jūlijam vilku medības Latvijā ir aizliegtas. Saimniecības tiešie materiālie zaudējumi jau pārsniedz 6000 eiro, neskaitot negūto peļņu nākotnē. Turklāt Latvijā par šādiem zaudējumiem kompensācijas netiek izmaksātas. Tomēr, kā atzīst saimnieki, vissmagākā ir bezspēcības sajūta.
Raitis Vītols, zemnieku saimniecības “Upmalas” pārstāvis: “Tu jūties tāds bezspēcīgs, ja pats neesi mednieks, pat ja esi mednieks, tu nedrīksti neko darīt. Un es uzskatu, ka ir jābūt kaut kādam mehānismam, ka, ja tajā posmā dzīvnieku ir aizliegts medīt, es neko izdarīt nevaru, tad ir jābūt kaut kādam kompensācijas mehānismam, ka valsts kompensē, jo valsts jau mums aizliedz.”
Tikmēr Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” šobrīd piedalās starptautiskā pētījumā par to, kā lauksaimniekiem sadzīvot ar lielajiem plēsējiem. Tajā apkopota 12 valstu pieredze. Pētnieki skaidro, tas kļuvis aktuāls, jo kādreiz agrākā politika bija dabai daudz draudzīgāka nekā tagad.
Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, skaidro: “Ganīja lielās platībās, pārdzenot lopus no vienas vietas uz otru, un pa nakti tika lopi apsargāti. Protams, ka tas arī bija ne bez zaudējumiem, bet kopumā dabai draudzīgāka bija tā laika lauksaimniecība. Un daudz kur Eiropā šīs senās tradīcijas tiek turpinātas kalnu rajonos, bet mūsu lauksaimnieki, kā saka, ir atdzimuši pēc visām padomju laika represijām, kad faktiski zemniecība tika pilnībā iznīcināta Latvijā.”
Pētnieki cer, ka pēc diviem gadiem izdosies nonākt pie secinājumiem par to, kā veiksmīgāk sabalansēt plēsēju aizsardzību ar lauksaimnieku interesēm. Līdz šim Eiropā veiktas vairāk nekā 1000 padziļinātas intervijas.
Plašāk par plēsēju izplatību Latvijā un to sadzīvošanu kopā ar cilvēkiem, stāstīsim nākamceturtdien ReTV ziņās ciklā “Uzzini. Pārbaudi. Vērtē!”.
Uzmanību! Video satur sensitīvus kadrus.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |